Atšķirības starp "Jaunākā Livonijas atskaņu hronika" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vecākā Livonijas atskaņu hronika''' (vc. ''Älteste Livländische Reimchronik'') jeb '''Rīmju hronika''' (vc. ''Livländische Reimchronik'') - otrā (pēc t.s. [[Vecākā Livonijas atskaņu hronika|Vecākās Livonijas atskaņu hronika]]s) [[Livonija]]s teritorijā sarakstītā t.s. "ordeņa [[hronika]]", rakstītās [[vēstures avots]], kas vēsta par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] darbību u.c. notikumiem Livonijā XIV gs. (1315.-1348.). | + | '''Vecākā Livonijas atskaņu hronika''' (vc. ''Älteste Livländische Reimchronik'') jeb '''Rīmju hronika''' (vc. ''Livländische Reimchronik'') - otrā (pēc t.s. [[Vecākā Livonijas atskaņu hronika|Vecākās Livonijas atskaņu hronika]]s) [[Livonija]]s teritorijā sarakstītā t.s. "ordeņa [[hronika]]", rakstītās [[vēstures avots]], kas vēsta par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] darbību u.c. notikumiem Livonijā XIV gs. (1315.-1348.), sarakstīta vācu valodā pēc 1340. gada. Satur galvenokārt ziņas par senigauņu zemēm (vienīgais avots par 1343. gada igauņu sacelšanos), taču gana daudz materiālu ir arī par senlatviešu zemēm. Autors nav zināms. Renners par hronikas autoru uzskatīja Bartolomeju Honeki, savukārt XVI gs. beigās Brandiss uzskatīja, ka autors bijis ordeņa mestra [[kapelāns]]. |
| + | |||
| + | Hronikas oriģināls nav saglabājies (pazudis pēc XVI gs.), taču tās saturu gandrīz pilnībā XVI gs. savā hronikā iekļāvis Johans Renners. [[Vācbaltieši|Baltiešu]] vēsturnieks K.Hēlbaums (''Höhlbaum''), izmantojot [[Vēstures pētīšanas metodes|avotu kritikas metodi]], no [[Rennera Livonijas hronika]]s rekonstruēja Jaunākās Livonijas hronikas saturu prozā, nevis dzejā kā oriģinālā. Šo tekstu Hēlbaums 1872. gadā Leipcigā publicēja grāmatā "Die jüngere livländische Reimchronik des Bartholomäus Hoeneke 1315-1348", bet savus komentārus un secinājumus izdeva atsevišķi tajā pašā gadā Getingenē grāmatā "Johann Renner's livländische Historien un die jüngere livländische Reimchronik" | ||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 20. jūlijs, plkst. 10.30
Vecākā Livonijas atskaņu hronika (vc. Älteste Livländische Reimchronik) jeb Rīmju hronika (vc. Livländische Reimchronik) - otrā (pēc t.s. Vecākās Livonijas atskaņu hronikas) Livonijas teritorijā sarakstītā t.s. "ordeņa hronika", rakstītās vēstures avots, kas vēsta par Livonijas ordeņa darbību u.c. notikumiem Livonijā XIV gs. (1315.-1348.), sarakstīta vācu valodā pēc 1340. gada. Satur galvenokārt ziņas par senigauņu zemēm (vienīgais avots par 1343. gada igauņu sacelšanos), taču gana daudz materiālu ir arī par senlatviešu zemēm. Autors nav zināms. Renners par hronikas autoru uzskatīja Bartolomeju Honeki, savukārt XVI gs. beigās Brandiss uzskatīja, ka autors bijis ordeņa mestra kapelāns.
Hronikas oriģināls nav saglabājies (pazudis pēc XVI gs.), taču tās saturu gandrīz pilnībā XVI gs. savā hronikā iekļāvis Johans Renners. Baltiešu vēsturnieks K.Hēlbaums (Höhlbaum), izmantojot avotu kritikas metodi, no Rennera Livonijas hronikas rekonstruēja Jaunākās Livonijas hronikas saturu prozā, nevis dzejā kā oriģinālā. Šo tekstu Hēlbaums 1872. gadā Leipcigā publicēja grāmatā "Die jüngere livländische Reimchronik des Bartholomäus Hoeneke 1315-1348", bet savus komentārus un secinājumus izdeva atsevišķi tajā pašā gadā Getingenē grāmatā "Johann Renner's livländische Historien un die jüngere livländische Reimchronik"
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 78.-79. lpp.
