Atšķirības starp "Vikingu kuģi" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
X gs. Skandināvijā izplatītākais kara kuģu tips bija aizsardzībai pret vikingiem radītais "tūsess" (sensk. ''tjuesesse'' - "tjue" = 20, "sesse" = airētāja vieta), kur katru airi kustināja 2 vīri, t.i. komandu veidoja 80-90 viru (tas sakrīt ar Sverres Sigurdssona sāgas ziņām, ka Nīdarosas biskapa Eisteina Erlendsona tūsesa komandu veidoja 90 vīri). 31-32 m garais kuģis bija ar labām jūras spējām, spēja pārvadāt visai ievērojamu kravu, buras laukums pie visai zemā masta (mastam bija jābūt tik garam, lai to varētu nolaist uz klāja pēc vajadzības) bija aptuveni 110 m2. | X gs. Skandināvijā izplatītākais kara kuģu tips bija aizsardzībai pret vikingiem radītais "tūsess" (sensk. ''tjuesesse'' - "tjue" = 20, "sesse" = airētāja vieta), kur katru airi kustināja 2 vīri, t.i. komandu veidoja 80-90 viru (tas sakrīt ar Sverres Sigurdssona sāgas ziņām, ka Nīdarosas biskapa Eisteina Erlendsona tūsesa komandu veidoja 90 vīri). 31-32 m garais kuģis bija ar labām jūras spējām, spēja pārvadāt visai ievērojamu kravu, buras laukums pie visai zemā masta (mastam bija jābūt tik garam, lai to varētu nolaist uz klāja pēc vajadzības) bija aptuveni 110 m2. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://home.online.no/~joeolavl/viking/vikingshipclasses.htm Jørn Olav Løset. Viking ship classes] | * [http://home.online.no/~joeolavl/viking/vikingshipclasses.htm Jørn Olav Løset. Viking ship classes] | ||
| + | * [http://15marins.blogspot.com/2011/11/plan-drakkar-bateau-viking.html Plan Drakkar Bateau Viking] | ||
[[Kategorija:Kuģi]] | [[Kategorija:Kuģi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. jūnijs, plkst. 09.32
Vikingu kuģi - literatūrā bieži sastopams apzīmējums laivveida (ar smagu ķīli, bez segta klāja, seklu iegrimi, paaugstinātiem un izliektiem priekšgalu un pakaļgalu, klinkera apšuvumu, airveida stūri, vienu mastu un lielu kvadrātveida grotburu ar vienu rāju augšā) buru-airu kuģu kategorijai, kuras dažādus tipus V-XIV gs. izmantoja vikingi (un skandināvi kopumā) un normaņi (zvejnieku laivas skandināvijā turpināja būvēt līdz pat XX gs. otrajai pusei).
Sākotnēji skandināvi izmantoja airu laivas piekrastes zvejai, taču VII gs. parādījās pirmie masti, kas ļāva palielināt peldlīdzekļu izmērus un ietilpību, nepalielinot komandu un nezaudējot ātrumu. Šajā laikā var sākt runāt par klasiskā skandināvu kuģu veida tapšanu, apritē ienākot universālam nelielu piekrastes buru-airu kuģu tipam, t.s. karfiem (sensk. karfi), piemēram, Osebergas kuģis, Gokstades kuģis. Kuģu garuma apraksti avotos ir visai nekonkrēti. Sāgās visbiežāk min "rūmes" (senskand. rom), t.i. starpas starp airu pāriem gar bortu (kas varēja mainīties, atkarībā no kuģa būvētāju materiālajām iespējām, tātad nav precīzi aprēķināms lielums). Dažkārt kuģu garums minēts alen skaitā (1 alen = aptuveni 2 pēdas). IX-X gs. ritēja strauja dažādu skandināvu zvejas, tirdzniecības, kravas un kara kuģu tipu attīstība - pateicoties vikingu izmantotajiem garajiem kaujas kuģiem, skandināvu kuģi vēstures literatūrā iegājuši kā "vikingu kuģi". Ievērojami pieauga kuģu izmēri, pie borta stiprinātā stūres aira vietā nāca stacionāra stūres lāpsta u.c. tehniskas izmaiņas.
X gs. Skandināvijā izplatītākais kara kuģu tips bija aizsardzībai pret vikingiem radītais "tūsess" (sensk. tjuesesse - "tjue" = 20, "sesse" = airētāja vieta), kur katru airi kustināja 2 vīri, t.i. komandu veidoja 80-90 viru (tas sakrīt ar Sverres Sigurdssona sāgas ziņām, ka Nīdarosas biskapa Eisteina Erlendsona tūsesa komandu veidoja 90 vīri). 31-32 m garais kuģis bija ar labām jūras spējām, spēja pārvadāt visai ievērojamu kravu, buras laukums pie visai zemā masta (mastam bija jābūt tik garam, lai to varētu nolaist uz klāja pēc vajadzības) bija aptuveni 110 m2.
