Atšķirības starp "Kolektivizācija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kolektivizācija''' (kr. ''коллективизация'') - valsts lauksaimniecības pārveidošana [[PSRS]], pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - [[Kolhozs|kolhozu]] un [[Sovhozs|sovhozu]] saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos | + | '''Kolektivizācija''' (kr. ''коллективизация'') - valsts lauksaimniecības pārveidošana [[PSRS]], pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - [[Kolhozs|kolhozu]] un [[Sovhozs|sovhozu]] saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos klasificēja kā [[Kulaki|kulakus]], apcietināja vai deportēja). |
| + | |||
| + | [[LPSR]] kolhozu dibināšana sākās 1946. gadā, kad pirmo kolhozu "Nākotne" nodibināja Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā 11 trūcīgie zemnieki. Drīz radās vēl 3 kolhozi: "Dzirkstele" Daugavpils apriņķī un "Uzvara" Valkas apriņķī. Pēc [[1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR|1949. gada 25. marta deportācijas]] zemnieki sāka masveidā stāties kolhozos, un 1950. gadā kolektivizācija praktiski bija pabeigta. ārpus lauksaimniecības arteļiem palika tikai 3,5%. individuālo saimniecību: | ||
| + | * 1948. gada decembrī - 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību); | ||
| + | * 1949. gada jūlijā - 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību); | ||
| + | * 1949. gada decembrī - 4103 kolhozi (85.3 % zemnieku saimniecību); | ||
| + | * 1950. gada jūlijā - 4118 kolhozi (90.3 % zemnieku saimniecību); | ||
| + | * 1950. gada decembrī - 1776 (96.5 % zemnieku saimniecību). | ||
| + | * 1950. gada jūnijā pieņēma lēmumu par sīko kolhozu apvienošanu. | ||
Skat. arī: [[golodomors]] | Skat. arī: [[golodomors]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. septembris, plkst. 07.24
Kolektivizācija (kr. коллективизация) - valsts lauksaimniecības pārveidošana PSRS, pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - kolhozu un sovhozu saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos klasificēja kā kulakus, apcietināja vai deportēja).
LPSR kolhozu dibināšana sākās 1946. gadā, kad pirmo kolhozu "Nākotne" nodibināja Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā 11 trūcīgie zemnieki. Drīz radās vēl 3 kolhozi: "Dzirkstele" Daugavpils apriņķī un "Uzvara" Valkas apriņķī. Pēc 1949. gada 25. marta deportācijas zemnieki sāka masveidā stāties kolhozos, un 1950. gadā kolektivizācija praktiski bija pabeigta. ārpus lauksaimniecības arteļiem palika tikai 3,5%. individuālo saimniecību:
- 1948. gada decembrī - 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību);
- 1949. gada jūlijā - 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību);
- 1949. gada decembrī - 4103 kolhozi (85.3 % zemnieku saimniecību);
- 1950. gada jūlijā - 4118 kolhozi (90.3 % zemnieku saimniecību);
- 1950. gada decembrī - 1776 (96.5 % zemnieku saimniecību).
- 1950. gada jūnijā pieņēma lēmumu par sīko kolhozu apvienošanu.
Skat. arī: golodomors
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 283. lpp.
