Atšķirības starp "Karogs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Culture/Article/rabin_drevnznam.php Рабинович М. Древнерусские знамена ( X - XV вв.) по изображениям на миниатюрах. // Новое в археологии. - издательство МГУ: Москва, 1972] | * [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Culture/Article/rabin_drevnznam.php Рабинович М. Древнерусские знамена ( X - XV вв.) по изображениям на миниатюрах. // Новое в археологии. - издательство МГУ: Москва, 1972] | ||
| + | * [http://listat.ru/T27/T27_22.htm ОРДЕНСКИЕ ЛЕНТЫ И СКОБЫ К ЗНАМЕНАМ И ШТАНДАРТАМ // Историческое описание одежды и вооружения российских войск, 1944, т.27, с. 62 - 64] | ||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. oktobris, plkst. 09.06
Karogs (an. banner, flag, vc. Fahne, kr. флаг) - atkarībā no konteksta:
- 1. Karaspēka vienība Eiropā vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, ko veidoja 3-4 rotas. XVI-XVII gs., kura lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistē Gustava Vāsas armijā kājnieku karogu (fänika, kompanie) veidoja 500 kājnieki, bet jātnieku karogu (zv. ryttarfanor, kr. хоругвь) - 300 jātnieki. XVII gs. karogus sāka apvienot lielākās vienībās: bataljonos un pulkos.
- 2. Audekls kātā, simbols, kura forma, krāsas un zīmējums liecina par piederību grupai (karaspēka vienībai, zemes kungam, valstij, organizācijai u.tml.). Pirmie karogi lietoti jau Šumerā (ap XX gs.p.m.ē.), kā arī Senajā Ēģiptē, Senajā Ķīnā, Senajā Indijā, Senajā Grieķijā, Senajā Romā u.c.
Skat. arī: karodznieks, standarts
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 288. lpp.
