Atšķirības starp "Artum-Hartmans Arnolds" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 18. oktobris, plkst. 21.37

Arnolds Artum-Hartmans, arī Arnolds Artum-Hartmanis (vc. Arnold Artum-Hartmann, kr. Арнольд Георгиевич Артум-Хартман) - virsnieks.

Dzimis 1895. gada 29. martā Aizupes pagastā, Kurzemes guberņā, Georga Hartmana ģimenē. Pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā.

Krievijas impērijas armijā iesaukts 1914. gadā. Mācījies karaskolā. 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā kā spridzinātāju nodaļas komandieris. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. Kapteinis. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc lielinieku apvērsuma. 1918. gada 29. decembrī iestājies Latvijas zemessardzē kā rotmistrs. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma izveidojis Artuma-Hartmaņa jātnieku vienību. Turpinājis dienestu 1. jātnieku divizionā, kurā palicis arī pēc Neatkarības kara. Pulkvedis-leitnants. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, bijis kontrolieris Ludzas apriņķa 8. rajonā; no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā vācbaltietis emigrējis uz Vāciju.

Apbalvojumi:

• III un IV šķiras Sv. Annas ordenis
• III šķiras Sv. Staņislava ordenis
• Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/1272, par 1919. gada 22. marta cīņām pie Bataru mājām)
• IV šķiras Trīszvaigžņu ordenis
• Viestura ordenis

Resursi internetā par šo tēmu

• Bateru kauja