Atšķirības starp "Artum-Hartmans Arnolds" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Arnolds Artum-Hartmans''', arī '''Arnolds Artum-Hartmanis''' (vc. ''Arnold Artum-Hartmann'', kr. ''Арнольд Георгиевич Артум-Хартман'') - virsnieks. | '''Arnolds Artum-Hartmans''', arī '''Arnolds Artum-Hartmanis''' (vc. ''Arnold Artum-Hartmann'', kr. ''Арнольд Георгиевич Артум-Хартман'') - virsnieks. | ||
− | Dzimis 1895. gada 29. | + | Dzimis 1895. gada 29. jūlijā Aizupes pagastā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Georga Hartmana ģimenē. Pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. |
− | Krievijas impērijas armijā iesaukts 1914. | + | Krievijas impērijas armijā iesaukts 1914. gada jūlijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku karaskolā, kuru absolvējis 1916. gadā. No jūlija 6. Tukuma [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulka izlūku nodaļas komandieris. Apbalv. ar Staņislava III šķ., [[Annas ordenis|Annas]] III, IV šķ. ordeņiem. [[Kapteinis]]. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|lielinieku apvērsuma]]. 1918. gada 29. decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] kā [[rotmistrs]]. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma izveidojis [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Artuma-Hartmaņa jātnieku vienību]]. Turpinājis dienestu 1. jātnieku divizionā, kurā palicis arī pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]]. Kopš 1920. gada [[pulkvedis-leitnants]]. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, bijis kontrolieris Ludzas apriņķa 8. rajonā; no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā [[vācbaltietis]] emigrējis uz Vāciju. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 18. oktobris, plkst. 21.41
Arnolds Artum-Hartmans, arī Arnolds Artum-Hartmanis (vc. Arnold Artum-Hartmann, kr. Арнольд Георгиевич Артум-Хартман) - virsnieks.
Dzimis 1895. gada 29. jūlijā Aizupes pagastā, Kurzemes guberņā, Georga Hartmana ģimenē. Pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā.
Krievijas impērijas armijā iesaukts 1914. gada jūlijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku karaskolā, kuru absolvējis 1916. gadā. No jūlija 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka izlūku nodaļas komandieris. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. Kapteinis. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc lielinieku apvērsuma. 1918. gada 29. decembrī iestājies Latvijas zemessardzē kā rotmistrs. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma izveidojis Artuma-Hartmaņa jātnieku vienību. Turpinājis dienestu 1. jātnieku divizionā, kurā palicis arī pēc Neatkarības kara. Kopš 1920. gada pulkvedis-leitnants. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, bijis kontrolieris Ludzas apriņķa 8. rajonā; no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā vācbaltietis emigrējis uz Vāciju.
Apbalvojumi:
- III un IV šķiras Sv. Annas ordenis
- III šķiras Sv. Staņislava ordenis
- Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/1272, par 1919. gada 22. marta cīņām pie Bataru mājām)
- IV šķiras Trīszvaigžņu ordenis
- Viestura ordenis