Atšķirības starp "Cēsu pulka skolnieku rota" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Cēsu pulka '''Skolnieku rota''' - Latvijas armijas apakšvienība (108 durkļi), pēc Igaunijas armijas 6. kājnieku pulka skolnieku rotas parauga saformēta igauņu ieņemtajās Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā un iekļāva [[2. Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulkā]] | + | Cēsu pulka '''Skolnieku rota''' - Latvijas armijas apakšvienība (108 durkļi), pēc Igaunijas armijas 6. kājnieku pulka skolnieku rotas parauga uz Valmieras reālskolas brīvprātīgo grupas pamata saformēta igauņu ieņemtajās Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā un iekļāva [[2. Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulkā]]. Kā formas apģērbs tika izvēlēts reālskolnieku frencis, apjosts melnu lakādas jostu, kuras misiņa sprādzē Valmieras reālskolas abreviatūra "ВРУ", pie skolēna cepures nacionālā kokarde, ap roku saite ar pulka apzīmējumu "2.Z.K.P.". Vienība tika paredzēta izlūkošanas darbību veikšanai. |
| + | |||
| + | Pirmā sadursme, kurā piedalījās Cēsu pulka skolnieku rotas karavīri, notika 5. maijā uz Amatas tilta, atrodoties uz [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|Igaunijas armijas bruņuvilciena Nr.2.]], kam bija piekomandēti ceļa izlūkošanai.Piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. 8. jūlijā stāvēja goda sardzē Daugavmalā, Latvijā ierodoties Pagaidu valdībai ar tvaikoni "Saratow". [[Bermontiāde]]s laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalna. Pēc Jelgavas ieņemšanas rota kopā ar [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulku]] pārdislocēta uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. 1921. gada 1. aprīlī rotu izformēja, karavīri vai nu demobilizēti, vai sadalīti pa citām Cēsu pulka rotām. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 6. novembris, plkst. 05.21
Cēsu pulka Skolnieku rota - Latvijas armijas apakšvienība (108 durkļi), pēc Igaunijas armijas 6. kājnieku pulka skolnieku rotas parauga uz Valmieras reālskolas brīvprātīgo grupas pamata saformēta igauņu ieņemtajās Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā un iekļāva 2. Cēsu kājnieku pulkā. Kā formas apģērbs tika izvēlēts reālskolnieku frencis, apjosts melnu lakādas jostu, kuras misiņa sprādzē Valmieras reālskolas abreviatūra "ВРУ", pie skolēna cepures nacionālā kokarde, ap roku saite ar pulka apzīmējumu "2.Z.K.P.". Vienība tika paredzēta izlūkošanas darbību veikšanai.
Pirmā sadursme, kurā piedalījās Cēsu pulka skolnieku rotas karavīri, notika 5. maijā uz Amatas tilta, atrodoties uz Igaunijas armijas bruņuvilciena Nr.2., kam bija piekomandēti ceļa izlūkošanai.Piedalījās Cēsu kaujās. 8. jūlijā stāvēja goda sardzē Daugavmalā, Latvijā ierodoties Pagaidu valdībai ar tvaikoni "Saratow". Bermontiādes laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalna. Pēc Jelgavas ieņemšanas rota kopā ar 5. Cēsu kājnieku pulku pārdislocēta uz Latgales fronti. 1921. gada 1. aprīlī rotu izformēja, karavīri vai nu demobilizēti, vai sadalīti pa citām Cēsu pulka rotām.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 97.-98. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
