Atšķirības starp "Lietuvas lielkņaziste" versijām
m |
m (kategorijas maiņa uz precīzāku) |
||
16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* [http://www.library.by/portalus/modules/belarus/print.php?subaction=showfull&id=1145129585&archive=&start_from=&ucat=8& Тихомиров А.В. ВНЕШНЯЯ ПОЛИТИКА И ДИПЛОМАТИЯ ВЕЛИКОГО КНЯЖЕСТВА ЛИТОВСКОГО В 1430–1569 ГГ.] | * [http://www.library.by/portalus/modules/belarus/print.php?subaction=showfull&id=1145129585&archive=&start_from=&ucat=8& Тихомиров А.В. ВНЕШНЯЯ ПОЛИТИКА И ДИПЛОМАТИЯ ВЕЛИКОГО КНЯЖЕСТВА ЛИТОВСКОГО В 1430–1569 ГГ.] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Lietuva]] |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. novembris, plkst. 07.40
Lietuvas lielkņaziste (liet. Lietuvos Didžioji Kunigaikštystė, vecliet. Didi Kunigiste Letuvos, baltkr. Вялікае Княства Літоўскае; vecrietumkr. Wialikaje Kniastwa Litowskaje, Ruskaje, Żamojckaje, lat. Magnus Ducatus Lituaniae, ) - valsts Austrumeiropā no XIII gs.vidus līdz 1569. gadam mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijās. XIV-XV gs. politiski un militāri dominēja reģionā, nopietni konkurējot ar Zelta ordu un Maskaviju. 1385. gada 14. augustā Lietuvas lielkņaziste noslēdza Krevas ūniju ar Polijas karalisti - lielkņazs Jagailis aprecējās ar Polijas karalieni Jadvigu un kļuva par Polijas karali. 1569. gadā, Lietuvas lielkņazistei un Polijas karalistei noslēdzot Ļubļinas ūniju, abas valstis beidza pastāvēt, izveidojot jaunu valsti - Žečpospoļitu.
Literatūra
- Stryjkowski M. Kronika polska, litewska, żmódzka i wszystkiej Rusi. - Warszawa, 1846.
- Vijūkas-Kojelavičius A. Lietuvos istorija. Pirma ir antra dalis / iš lotynų k. vertė L. Valkūnas. Vilnius, 1989.
- Ivinskis Z. Lietuvos istorija: iki Vytauto Didžiojo mirties. - Roma, 1978. (otrs izdevums: Vilnius, 1991.)
Resursi internetā par šo tēmu
- Lietuvas vēstures pārskats (angļu valodā)
- Lietuvas vēstures hronoloģija (angļu valodā)
- Lietuvas vēstures hronoloģija (lietuviešu valodā)
- Viduslaiku Lietuvas vēsture un mantojums (angliski, lietuviski, krieviski, poliski, baltkrieviski)