Atšķirības starp "Artum-Hartmans Arnolds" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis Aizupes muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. | Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis Aizupes muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. | ||
| − | Krievijas impērijas armijā iestājies kā [[savvaļnieks]] 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku karaskolā (''Ораниенбаумская школа прапорщиков''<ref>Oranienbaumā bija divas šādas skolas - 1. un 2. - tāpēc nav zināms, kuru konkrēti.</ref>), kuru absolvējis 1916. gadā, iegūstot virsnieka pakāpi. No jūlija 6. Tukuma [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulka jātnieku izlūku nodaļas komandieris, [[rotmistrs]]. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Kalnciema, Ložmetējkalna.Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|lielinieku apvērsuma]]. 1918. gada 29. decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]], 1. Rīgas apsardzības rotā ložmetēju nodaļas komandieris. Pēc rotas izformēšanas un tiesāšanas kara tiesā, palicis uzticīgs Latvijas Pagaidu valdībai un devies uz Jelgavu. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|jātnieku nodaļu]], par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija 1. jātnieku diviziona štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. septembrī norīkots organizēt 9. Rēzeknes kājnieku pulka jātnieku nodaļu. No 1920. gada 5. janvāra Zemgales divīzijas atsevišķā eskadrona komandieris, [[pulkvedis-leitnants]]. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā [[vācbaltietis]] emigrējis uz Vāciju. | + | Krievijas impērijas armijā iestājies kā [[savvaļnieks]] 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku karaskolā (''Ораниенбаумская школа прапорщиков''<ref>Oranienbaumā bija divas šādas skolas - 1. un 2. - tāpēc nav zināms, kuru konkrēti.</ref>), kuru absolvējis 1916. gadā, iegūstot virsnieka pakāpi. No jūlija 6. Tukuma [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulka jātnieku izlūku nodaļas komandieris, [[rotmistrs]]. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Kalnciema, Ložmetējkalna. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|lielinieku apvērsuma]]. 1918. gada 29. decembrī iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]], 1. Rīgas apsardzības rotā ložmetēju nodaļas komandieris. Pēc rotas izformēšanas un tiesāšanas kara tiesā, palicis uzticīgs Latvijas Pagaidu valdībai un devies uz Jelgavu. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|jātnieku nodaļu]], par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija 1. jātnieku diviziona štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. septembrī norīkots organizēt 9. Rēzeknes kājnieku pulka jātnieku nodaļu. No 1920. gada 5. janvāra Zemgales divīzijas atsevišķā eskadrona komandieris, [[pulkvedis-leitnants]]. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā [[vācbaltietis]] emigrējis uz Vāciju. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. decembris, plkst. 21.13
Arnolds Artum-Hartmans, arī Arnolds Artum-Hartmanis (vc. Arnold Artum-Hartmann, kr. Арнольд Георгиевич Артум-Хартман; 1895.-?) - virsnieks.
Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, Kurzemes guberņā, Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis Aizupes muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā.
Krievijas impērijas armijā iestājies kā savvaļnieks 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku karaskolā (Ораниенбаумская школа прапорщиков[1]), kuru absolvējis 1916. gadā, iegūstot virsnieka pakāpi. No jūlija 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka jātnieku izlūku nodaļas komandieris, rotmistrs. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Kalnciema, Ložmetējkalna. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc lielinieku apvērsuma. 1918. gada 29. decembrī iestājies Latvijas zemessardzē, 1. Rīgas apsardzības rotā ložmetēju nodaļas komandieris. Pēc rotas izformēšanas un tiesāšanas kara tiesā, palicis uzticīgs Latvijas Pagaidu valdībai un devies uz Jelgavu. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt jātnieku nodaļu, par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija 1. jātnieku diviziona štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. septembrī norīkots organizēt 9. Rēzeknes kājnieku pulka jātnieku nodaļu. No 1920. gada 5. janvāra Zemgales divīzijas atsevišķā eskadrona komandieris, pulkvedis-leitnants. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku policijas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā vācbaltietis emigrējis uz Vāciju.
Apbalvojumi:
- III un IV šķiras Sv. Annas ordenis
- III šķiras Sv. Staņislava ordenis
- Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/1272, par 1919. gada 22. marta kauju pie Bataru mājām)
- IV šķiras Trīszvaigžņu ordenis
- Viestura ordenis
- Beļģijas Kroņa ordenis
Atsauces un piezīmes
- ↑ Oranienbaumā bija divas šādas skolas - 1. un 2. - tāpēc nav zināms, kuru konkrēti.
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Latvijas valsts vēstures arhīvs, 5434. f., 1. apr., 484. l. (virsnieku biogrāfijas), 44. lp.
