Atšķirības starp "Grāfs" versijām

'''Grāfs''' (fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, sp. ''conde'', no lat. ''comes'' - "pavadonis"; vāc. ''Graf'', kr. ''граф''; no vecvc. ''grafio'' un ''gravo'', no viduslat. ''graffio'', no gr. ''γραφεύς'' jeb ''grapheus'' - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. [[Senā Roma|Senajā Romā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos [[Franku valsts|Franku valstī]] V-IX gs. ''grāfs'' bija viena no augstākajām [[Monarhs|monarha]] galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"<ref>Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677</ref> juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). [[Aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]].

'''Grāfs''' (fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, sp. ''conde'', no lat. ''comes'' - "pavadonis"; vāc. ''Graf'', kr. ''граф''; no vecvc. ''grafio'' un ''gravo'', no viduslat. ''graffio'', no gr. ''γραφεύς'' jeb ''grapheus'' - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. [[Senā Roma|Senajā Romā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos [[Franku valsts|Franku valstī]] V-IX gs. ''grāfs'' bija viena no augstākajām [[Monarhs|monarha]] galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"<ref>Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677</ref> juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). [[Aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]].

==== Atsauces un paskaidrojumi ====

==== Atsauces un paskaidrojumi ====