Atšķirības starp "Grāfs" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Grāfs''' (fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, sp. ''conde'', no lat. ''comes'' - "pavadonis"; vāc. ''Graf'', kr. ''граф''; no vecvc. ''grafio'' un ''gravo'', no viduslat. ''graffio'', no gr. ''γραφεύς'' jeb ''grapheus'' - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. [[Senā Roma|Senajā Romā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos [[Franku valsts|Franku valstī]] V-IX gs. ''grāfs'' bija viena no augstākajām [[Monarhs|monarha]] galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"<ref>Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677</ref> juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). [[Aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. | '''Grāfs''' (fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, sp. ''conde'', no lat. ''comes'' - "pavadonis"; vāc. ''Graf'', kr. ''граф''; no vecvc. ''grafio'' un ''gravo'', no viduslat. ''graffio'', no gr. ''γραφεύς'' jeb ''grapheus'' - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. [[Senā Roma|Senajā Romā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos [[Franku valsts|Franku valstī]] V-IX gs. ''grāfs'' bija viena no augstākajām [[Monarhs|monarha]] galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"<ref>Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677</ref> juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). [[Aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. | ||
− | Skat. arī: [[landgrāfs]], [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]], [[reingrāfs]], [[ | + | Skat. arī: [[landgrāfs]], [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]], [[reingrāfs]], [[vildgrāfs]], [[altgrāfs]], [[firstgrāfs]], [[reihsgrāfs]], [[burggrāfs]], [[raugrāfs]], [[gaugrāfs]]. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. decembris, plkst. 13.21
Grāfs (fr. comte, angl. count[1], sp. conde, no lat. comes - "pavadonis"; vāc. Graf, kr. граф; no vecvc. grafio un gravo, no viduslat. graffio, no gr. γραφεύς jeb grapheus - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. Senajā Romā (piem. comes sacrarum largitionum – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos Franku valstī V-IX gs. grāfs bija viena no augstākajām monarha galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (comitatus, shire, county) jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"[2] juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā lēņa tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Aristokrātijas rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem.
Skat. arī: landgrāfs, markgrāfs, pfalcgrāfs, reingrāfs, vildgrāfs, altgrāfs, firstgrāfs, reihsgrāfs, burggrāfs, raugrāfs, gaugrāfs.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (earl - no skandināvu jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
- ↑ Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.
- Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)