Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā: | '''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā: | ||
* [[Vācbaltu bataljons]] | * [[Vācbaltu bataljons]] | ||
| + | * [[Vācbaltu cīņas bataljons]] | ||
Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]]. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]]. | Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]]. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. janvāris, plkst. 19.11
Latvijas baltvācu zemessargi - Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības, kas pēc Strazdumuižas pamiera 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā:
Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.
pulkvedis Aleksanders
mīnmetēju rota Jēkabpilī, kornets Grafs
Daugavas šķērsošana pie Krustpils
radiostacija Līvānos
kavalēristi Latgales sādžā
mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas
virsnieki atpūtā
mīnmetējs
kolonna ceļā uz fronti
ritmeisters Binkavs
majors fon Rādens
latviešu brigādes artilēristi ceļā
latviešu brigādes artilēristi pēc marša
sagūstītie sarkanarmieši
lauka lielgabals
baterija
baterija pozīcijās
virsnieki atpūtā: fēnrihs Valmans, ritmeisters Binkavs, doktors Šēnfelds
Rosanovskas dzelzceļa stacijā
mīnmetējnieki
ierindnieks
dižkareivis
