Atšķirības starp "Bruņotais vilciens Nr1" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. marts, plkst. 11.04

I Latvijas bruņotais vilciens - vieglais bruņuvilciens Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizionā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja laikā no 1919. gada 3. janvāra 21. maijam un nodeva ekspluatācijā 22. maijā LSPR armijas vajadzībām Rīgā, Šķirotavas dzelzceļa darbnīcās. Sastāvu 1919. gadā veidoja:

• 1 daļēji segta lokomotīve (no 1920. gada marta vēl 1);
• 4 divasu bruņu vagoni (artilērijas vagoni apšūti dzelzs platēm, ložmetēju vagonu sienas būvētas no plankām ar smiltīm pildītu starpsienu, jumti segti ar dzelzs platēm);
• 9 divasu preču vagoni;
• 2 divasu pasažieru vagoni;
• virtuves vagons;
• 2 četrasu platformas.

Sākotnējais bruņojums:

• 1 haubice (77 mm) un 1 ātršāvējs lielgabals (37 mm);
• 1 jūras lielgabals (88 mm);
• 10 ložmetēji (no 03.1920. papildus vēl 6),
• no 1920. gada marta - papildus vēl 2 zenītlielgabali grozāmos torņos (76,2 mm kalibrs);
• sakaru sistēma.

Bruņuvilciens piedalījās sarkano strēlnieku karadarbībā pret landesvēru uz dzelzceļa līnijās Jelgava-Rīga, kur vilcienu sagūstīja Dzelzsdivīzijas vienības Pētersdorfa nodaļa. Pēc tam bruņuvilciens ņēma dalību Cēsu kaujās, pēc tam atkāpies uz Rīgu, kur Priedaines dzelzceļa stacijā jūnija otrajā pusē nodots Virgoliča korpusam. Pulkvedis Virgoličs par vilciena komandieri iecēla štābkapitanu Jāni Lavenieku. Bruņuvilcienu pilnā kaujas gatavībā Latvijas bruņotie spēki ieguva 22. jūlijā, pēc Sabiedroto ultimāta Virgoličam bruņuvilciena komandieris ar sev lojālajiem karavīriem sadumpojās un pārgāja Latvijas armijas dienestā.^[1] 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par Bruņoto vilcienu Nr1., bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks (pēc viņa - vecākais leitnants Gailītis). Bruņotais vilciens ieradās Krustpilī un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret lieliniekiem Līvānu un Jaunmuižas rajonā.

Bruņotais vilciens Nr1 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta bermontiešu aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks.^[2] Naktī uz 9. oktobri bruņotais vilciens Nr1 palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no Torņakalna dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 16. oktobrī vilciens no Ikšķiles ipārvietojās uz Skrīveriem. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, kur grūtības sagādāja tas, ka 77 mm lielgabalu nevarēja pagriezt šķērsam, kas bija vajadzīgs Jaunjelgavas rajona apšaudei. Šim nolūkam lielgabalu vajadzēja izcelt no vagona un nostādīt pozīcija ārpus bruņota vilciena, lai ar uguni atbalstītu Jaunjelgavas tilta pozīcijas, savukārt 37 mm lielgabala (piecstobru) apšaudes leņķis bija 360°, taču tas derēja tikai tuvcīņai un Jaunjelgavu tā uguns nesniedza. 15. novembrī I bruņotais vilciens ieradās Rīga virspavēlnieka rīcība, kur saņēma pavēli pārlikt bruņoto vilcienu uz N platuma asīm. Novembra beigās vilciens iesaistījās bermontiešu atkāpjošo daļu vajāšanā - padzina tos no Reņģes dzelzceļa stacijas un Laižuvas miesta Lietuvā. Decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti. Kad 1920. gada 9. janvārī sākās kaujas par Ziemeļlatgali, 29. janvārī bruņotais vilciens Nr1 ieradās Ludzā, kur laboja saspridzinātos sliežu ceļus, bet pēc tam atbalstīja landesvēra daļas kaujās pie Grešnaja gora sādžas. 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. Pēc 11.08.1920. pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada augusta beigās bruņotais vilciens Nr1 tika pārdislocēts uz Rīgu (komandieris virsleitnants Gailītis). Pēc Latvijas okupācijas iekļauts Sarkanās armijas LPSR Teritoriālā korpusa sastāvā.

1941. gada 25. maijā bruņuvilciens Nr 1. (pārdēvēts par № 302) mācību laikā avarēja, noskrienot no sliedēm. 18.-20. jūnijā vilciena sastāvu izdevās pacelt un aiztransportēt uz Ventspils depo remontam - 22. jūnija rītā kaujas kārtībā bija savestas 4 divasu platformas (divas ar 83 mm britu haubicēm un 4-5 Maxim ložmetējiem uz katras, viena ar 40 mm Boforce zenītlielgabali un 4 ložmetējiem, un viena ar Hotchkiss 37 mm piecstobru lielgabalu un 2 ložmetējiem), kā arī lokomotīve Ов NQ 478. 2. pasaules kara sākumā (operatīvi pakļauts NKVD 22. motorizētajai divīzijai) piedalījās kaujās Kurzemē, pēc tam augustā atkāpās uz Ļeņingradu, kur to papildināja ar bijušā Nr.2. trīsasu tendera lokomotīvi (бронепаровоз Од № 431) un 2 četrasu platformām (bruņojums: divi 102 mm jūras lielgabali, divi 76 mm zenītlielgabali, divi Lender lielgabali, divi 45 mm universālie ātršāvēji un viens 37 mm zenītložmetējs), izveidojot SA Baltijas flotes bruņuvilcienu Nr8. 1942. gada 7. jūlijā nosaukums papildināts ar "Par dzimteni" (бронепоезд № 8 "За Родину" Краснознаменного Балтийского флота). 06.10.1944. bruņuvilcienu izformēja.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

• Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
• Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
• Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.

• Коломиец М. Бронепоезда Красной Армии в Великой Отечественной войне 1941-1945 гг. Часть 1. // Фронтовая иллюстрация. № 7, 2007

Resursi internetā par šo tēmu

• Bruņotais vilciens Nr1 - latmil.org
• Lavenieks J. Latviešu bruņoto vilcienu pulks.
• Bruņoto vilcienu pulks.