Atšķirības starp "Edvards VII, Lielbritānijas karalis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 54. rindiņa: | 54. rindiņa: | ||
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
| − | {{amati|pirms = [[Viktorija (Lielbritānijas karaliene)|Viktorija]]|virsraksts = [[Lielbritānijas karalis]]|periods = 1901-1910|pēc = [[Džordžs V (Lielbritānijas karalis)|Džordžs V]]}} | + | {{amati|pirms = [[Viktorija (Lielbritānijas karaliene)|Viktorija]]|virsraksts = [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karaliste|Lielbritānijas karalis]]|periods = 1901-1910|pēc = [[Džordžs V (Lielbritānijas karalis)|Džordžs V]]}} |
{{Kbeigas}} | {{Kbeigas}} | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. novembris, plkst. 05.41
| |
| Valda | 22.01.1901.- 06.05.1910. |
| Kronēšana | 09.08.1902. |
| Sieva | Aleksandra af Glukburga (Dānijas princese) |
| Bērni |
Alberts Viktors, Klarensas hercogs |
| Karaliskais nams | Vindzoru dinastija |
| Tēvs | Alberts fon Koburgs, princis konsorts Saksijas Koburgas un Gotas hercogs |
| Māte | Viktorija |
| Dzimis | 09.11.1841. Bekingemu pilī, Londonā |
| Miris | 06.05.1910. Bekingemu pilī, Londonā |
Eduards VII (Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha) - Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalis, Indijas imperators (1901.-1910.). karalienes Viktorijas vecākais dēls. Tronī kāpa pēc mātes nāves 59 gadu vecumā - gadu ziņā visvecākais Velsas princis Lielbitānijas vēsturē (būdams princis, nepiedalījās nekādās iekš- vai ārpolitikas aktivitātēs). Mātes vēlme bijusi, lai viņš valda kā "Alberts-Eduards" taču, tā kā līdzšinējā Lielbritānijas vēsturē precedentu ar monarha dubultvārdu nebija un, kas nav mazsvarīgi, sadzīviski "Alberts" uzskatīja par vācu vārdu, viņš kronējās ar savu otro vārdu kā Eduards. Tautā tika dēvēts par "Eiropas tēvoci" (the Uncle of Europe), jo liela daļa valdošo monarhu bija viņa krustbērni (t.sk. Nikolajs II un Vilhelms II). Ārpolitikā deva lielu ieguldījumu Antantes izveidošanā, kas tapa, lielā mērā pateicoties viņa vizītēm Francijas Republikā (1903.) un Krievijas impērijā (1908.). Iekšpolitikā viņa valdīšana saistās ar strauju rūpniecības attīstību kā arī ar kara flotes un kara medicīnas dienesta reformām. Privātajā dzīvē bijis ļoti dzīvespriecīgs, kaislīgs zirgu un skaistu sieviešu cienītājs, kas tomēr nekaitēja viņa reputācijai, un savas dzīves laikā pavalstnieku vidū un ārpus impērijas robežām Eduards bija viens no populārākajiem tās karaļiem Lielbritānijas vēsturē.
Literatūra
- Ensor, R.C.K. England 1870-1914. - Clarendon Press: Oxford, 1936
- Ponsonby Frederick. Recollections of Three Reigns. - Eyre & Spottiswoode: London, 1951
- Walker Richard. The Savile Row Story: An Illustrated History. - Prion: London, 1988 ISBN 1-85375-000-X.
Resursi internetā par šo tēmu
- Г. С. Остапенко. Наследники королевы Виктории и первые британские монархи XX в.: Эдуард VII и Георг V. // Новая и новейшая история, № 6, 1999
- Lundy, Darryl. Edward VII Saxe-Coburg and Gotha, King of the United Kingdom (2007)
- Speeches and addresses of H. R. H. the Prince of Wales: 1863–1888. / Macaulay, James (editor). - Murray: London, 1889
| Priekštecis: Viktorija |
Lielbritānijas karalis 1901-1910 |
Pēctecis: Džordžs V |
