Atšķirības starp "Brimmera-Borkovska kabinets" versijām
m |
m |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu". | ||
| − | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes populārais sabiedriskais darbinieks [[Niedra Andrievs|A.Niedra]], sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī [[vācbaltieši]] kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Skatoties no Ulmaņa kabineta ieviestās etnopolitikas aspekta, latviešiem piedāvāja 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. | + | 27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes uzaicinātais populārais sabiedriskais darbinieks [[Niedra Andrievs|A.Niedra]], sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī [[vācbaltieši]] kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Skatoties no Ulmaņa kabineta ieviestās etnopolitikas aspekta, latviešiem piedāvāja 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns [[Niedras valdība|Ministru kabinets A. Niedras vadībā]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. februāris, plkst. 12.45
Brimmera-Borovska kabinets – Latvijas Republikas Ministru kabinets laikā no 1919. gada 26. aprīļa līdz 10. maijam, nācis pie varas 16. aprīļa puča rezultātā.
Kādu nedēļu Liepāja bija bez civilās pārvaldes, jo pučistiem par izbrīnu nebija daudz tādu, kas viņus mestos atbalstīt. Galu galā nācās vērsties pie bijušā prokurora O.Borkovska, lūdzot to uzņemties sastādīt civilu pagaidu valdību. Latvijas jaunajā Pagaidu valdībā uzaicināja piedalīties visu vietējo tautību pārstāvjus, ne tikai latviešu, kā rezultātā tās sastāvu veidoja:
- ministru prezidenta v.i. un iekšlietu ministrs - O.Borkovskis
- finanšu ministrs un apsardzības ministra v.i. - Juris Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
- ārlietu ministrs H. fon Brimmers
- zemkopības ministrs - K.Sleinis
- apgaismošanas ministrs māc. J.Kupčs
u.c.
Jaunā valdība praktiski nemainīja likumdošanu un turpināja iepriekšējā kabineta darbu, tikai 29. aprīļa sēdē pieņēma lēmumu atlaist K.Ulmaņa valdības ministrus. Bez tam aizliedza kreiso "Strādnieku Avīzi" un labēji nacionālistisko "Latvijas Sargu".
27. aprīlī Liepājā ieradās no Vidzemes uzaicinātais populārais sabiedriskais darbinieks A.Niedra, sākotnēji atsakoties iesaistīties jaunajā valdībā un uzstājoties kā starpnieks sarunās starp gāzto valdību un opozīcju. Pēc viņa pieprasījuma 29. aprīlī atbrīvoja arestētos kabineta ministrus (atlaižot tos no darba). Galvenais sarunu temats starp pučistiem un gāzto Ministru kabinetu bija K.Ulmaņa kabineta atgriešanās pie varas un jaunas kompromisa valdības izveidošana, kurā būtu pārstāvēti arī vācbaltieši kā izglītotākā, ekonomiski un militāri nozīmīgākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Skatoties no Ulmaņa kabineta ieviestās etnopolitikas aspekta, latviešiem piedāvāja 7-8 vietas no 12 ministru portfeļiem, taču K.Ulmanis priekšlikumu noraidīja. Sarunas beidzās bez rezultāta un 10. maijā tika izveidots jauns Ministru kabinets A. Niedras vadībā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 217.-218. lpp. ISBN 9984-00-395-7
