Atšķirības starp "Vācijas armijas 6. rezerves korpuss" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* [[Golcs Rīdigers fon der|Rīdigers fon der Golcs]] | * [[Golcs Rīdigers fon der|Rīdigers fon der Golcs]] | ||
| − | 15.02.1919. fon der Golcs deva pavēli korpusam pievienoties [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzei]] (t.s. landesvēram) karadarbībā pret [[LSPR armija|Padomju Latvijas armiju]], palīdzot zemessardzei ieņemt Ventspili (24.02.). Šajā laikā korpuss tka papildināts ar 45. rezerves divīzijas daļām, 86. kājnieku divīziju Lietuvā, kā arī [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]]. Marta sākumā bija izstrādāts plāns lielinieku spēku sakaušanai, ieņemot visu Kurzemi un Rietumzemgali un izejot uz Lielupes līnijas. Uzbrukumā, kas sākās 3. martā, piedalījās 1. gvardes rez. divīzijas 1. brigāde (~5000 vīri), Šauļu brigāde (~2400 vīri), Dzelzsdivīzija (~4000 vīri), Latvijas zemessardze (~4500 vīri, t.sk. ~600 latviešu daļu | + | 15.02.1919. fon der Golcs deva pavēli korpusam pievienoties [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzei]] (t.s. landesvēram) karadarbībā pret [[LSPR armija|Padomju Latvijas armiju]], palīdzot zemessardzei ieņemt Ventspili (24.02.). Šajā laikā korpuss tka papildināts ar 45. rezerves divīzijas daļām, 86. kājnieku divīziju Lietuvā, kā arī [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]]. Marta sākumā bija izstrādāts plāns lielinieku spēku sakaušanai, ieņemot visu Kurzemi un Rietumzemgali un izejot uz Lielupes līnijas. Uzbrukumā, kas sākās 3. martā, piedalījās 1. gvardes rez. divīzijas 1. brigāde (~5000 vīri), Šauļu brigāde (~2400 vīri), Dzelzsdivīzija (~4000 vīri), Latvijas zemessardze (~4500 vīri, t.sk. ~600 latviešu daļu karavīri). Tuvojoties Rīgai, 6. korpusa daļas virzību apturēja, ļaujot pilsētu ieņemt landesvēra vienībām. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. marts, plkst. 14.44
Vācijas armijas 6. rezerves korpuss (vc. VI. Reservekorps) - Vācijas bruņoto spēku operatīvā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada ziemā no Kurzemē un Lietuvā izvietotajām armijas daļām, kuras netika evakuētas uz Vāciju, pamatā 1. gvardes rezerves divīzijas (no 04.02.), Dzelzsdivīzijas, landvēra pulkiem u.c. vienībām. Pakļauts Ziemeļu robežapsardzes virspavēlniecībai. Štāba atrašanās vieta bija Lībava (mūsd. Liepāja). 1919. gada februārī korpusā bija aptuveni 3 800 000 vīri. Komandieri:
15.02.1919. fon der Golcs deva pavēli korpusam pievienoties Latvijas zemessardzei (t.s. landesvēram) karadarbībā pret Padomju Latvijas armiju, palīdzot zemessardzei ieņemt Ventspili (24.02.). Šajā laikā korpuss tka papildināts ar 45. rezerves divīzijas daļām, 86. kājnieku divīziju Lietuvā, kā arī brīvkorpusiem. Marta sākumā bija izstrādāts plāns lielinieku spēku sakaušanai, ieņemot visu Kurzemi un Rietumzemgali un izejot uz Lielupes līnijas. Uzbrukumā, kas sākās 3. martā, piedalījās 1. gvardes rez. divīzijas 1. brigāde (~5000 vīri), Šauļu brigāde (~2400 vīri), Dzelzsdivīzija (~4000 vīri), Latvijas zemessardze (~4500 vīri, t.sk. ~600 latviešu daļu karavīri). Tuvojoties Rīgai, 6. korpusa daļas virzību apturēja, ļaujot pilsētu ieņemt landesvēra vienībām.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 260. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Hermann Cron. Geschichte des Deutschen Heeres im Weltkriege 1914–1918. - Militärverlag Karl Siegesmund, Berlin, 1937
