Atšķirības starp "16. aprīļa pučs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''16. aprīļa pučs''' - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] vācbaltiešu nodaļas īstenots apvērsums, kura rezultātā tika gāzts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītais ministru kabinets. | + | '''16. aprīļa pučs''' - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] vācbaltiešu nodaļas īstenots apvērsums, kura rezultātā tika gāzts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītais ministru kabinets. Kā iemesls kalpoja vācbaltiešu aprindās dominējošais uzskats, ka Ulmaņa kabinets netiek galā ar saviem pienākumiem, jo tikai viena ministra - M.Valtera - izglītība un spējas atbilst ieņemamajam amatam, nav atbalsta tauta, kā arī mērķtiecīgā citu etnisko grupu mērķtiecīga atstumšana no valsts likteņu lemšanas, politisko varu koncentrējot tikai etnisko latviešu rokās, strauji pieaugošais latviešu politiskais nacionālisms un uz tā pamata aizvien biežākie latviešu konflikti ar citu tautību karavīriem.<ref>Piemēram, pēc pulkveža J. Apiņa pavēles Rudbāržos tika arestēti pieci vācu zemessargi (t.s. ''landesvēristi''), to skaitā arī vairāki virsnieki, kuri devās uz Liepāju. Konvoja seržants lika arestētos nošaut. Vācu 6. rezerves korpusa štābs landesvēristu nogalināšanā vainoja pulkvedi J.Apini un viņa adjutantu leitnantu K.Libertu. J.Apinim izdevās no atbildības izvairīties, bet leitnantu kara tiesa notiesāja uz nāvi (K.Libertam izdevās no cietuma izbēgt). - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 177. lpp.</ref> |
| − | Apvērsumu īstenoja "Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja", kuru veidoja [[vācbaltieši|baltiešu]] virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, M. fon Reke, A. fon Maidels, - | + | Apvērsumu īstenoja "Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja", kuru veidoja [[vācbaltieši|baltiešu]] virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, M. fon Reke, A. fon Maidels, - kuriem pakļautie zemessargi atbruņoja latviešu daļas un arestēja [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s ministrus [[Valters Miķelis|M.Valteru]] un [[Blumbergs Jānis|J.Blumbergu]] (pārējie ministri patvērās britu militārās misijas ēkā, dažas dienas vēlāk pārcēlās uz tvaikoni "[[Saratov]]", kas britu karakuģu aizsardzībā stāvēja Liepājas ostas reidā, un turpmākos mēnešus pavadīja Antantes spēku apsardzībā). 17.04. komiteja izplatīja paziņojumu, ka Pagaigu valdības kabinets atlaists. |
| − | + | Pēc apvērsuma puča īstenotāji nonāca lielās grūtībās, jo izrādījās, ka viņu iecerei nemaz nav tik daudz atbalstītāju, kā bija cerēts. Latvijas zemessardzes virsštābs ieņēma neitrālu nostāju, par savu pamatuzdevumu uzskatot atrašanos frontē un uzbrukuma turpināšanu. [[Vācijas armijas 6. rezerves korpuss|6. korpusa]] vadība atbalstīja pučistus, taču praksē neiejaucās postulē∆ot, ka apvērsums ir vietējo iekšējā lieta. Vadīt jauno valdību - militāro direktoriju - piedāvāja vairākām prominentām personām, t.sk. firstam [[Līvens Anatolijs|fon Līvenam]], taču tas atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs [[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Jānis Balodis (arī tas atsacījās). Galu galā uzņemties jauna ministru kabineta veidošanu piekrita bijušais prokurors O.Borovskis, izveidojot t.s. [[Brimmera-Borovska kabinets|Brimmera-Borovska kabinetu]]. | |
==== Atsauces ==== | ==== Atsauces ==== | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 262. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
* Jēkabsons Ē. Jāņa Aleksandra Liberta loma Latvijas vēsturē un viņa liecība par 1919. gada 16. aprīļa Liepājas puču. // Latvijas arhīvi. 1996, Nr.3/4., 103.-111. lpp. | * Jēkabsons Ē. Jāņa Aleksandra Liberta loma Latvijas vēsturē un viņa liecība par 1919. gada 16. aprīļa Liepājas puču. // Latvijas arhīvi. 1996, Nr.3/4., 103.-111. lpp. | ||
* Jēkabsons Ē. 1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā // Tēvijas Sargs. - 2009. - Nr. 4 (aprīlis), 26.-27. lpp. | * Jēkabsons Ē. 1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā // Tēvijas Sargs. - 2009. - Nr. 4 (aprīlis), 26.-27. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. marts, plkst. 05.59
16. aprīļa pučs - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā landesvēra vācbaltiešu nodaļas īstenots apvērsums, kura rezultātā tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības K.Ulmaņa vadītais ministru kabinets. Kā iemesls kalpoja vācbaltiešu aprindās dominējošais uzskats, ka Ulmaņa kabinets netiek galā ar saviem pienākumiem, jo tikai viena ministra - M.Valtera - izglītība un spējas atbilst ieņemamajam amatam, nav atbalsta tauta, kā arī mērķtiecīgā citu etnisko grupu mērķtiecīga atstumšana no valsts likteņu lemšanas, politisko varu koncentrējot tikai etnisko latviešu rokās, strauji pieaugošais latviešu politiskais nacionālisms un uz tā pamata aizvien biežākie latviešu konflikti ar citu tautību karavīriem.[1]
Apvērsumu īstenoja "Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja", kuru veidoja baltiešu virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, M. fon Reke, A. fon Maidels, - kuriem pakļautie zemessargi atbruņoja latviešu daļas un arestēja Latvijas Republikas Pagaidu valdības ministrus M.Valteru un J.Blumbergu (pārējie ministri patvērās britu militārās misijas ēkā, dažas dienas vēlāk pārcēlās uz tvaikoni "Saratov", kas britu karakuģu aizsardzībā stāvēja Liepājas ostas reidā, un turpmākos mēnešus pavadīja Antantes spēku apsardzībā). 17.04. komiteja izplatīja paziņojumu, ka Pagaigu valdības kabinets atlaists.
Pēc apvērsuma puča īstenotāji nonāca lielās grūtībās, jo izrādījās, ka viņu iecerei nemaz nav tik daudz atbalstītāju, kā bija cerēts. Latvijas zemessardzes virsštābs ieņēma neitrālu nostāju, par savu pamatuzdevumu uzskatot atrašanos frontē un uzbrukuma turpināšanu. 6. korpusa vadība atbalstīja pučistus, taču praksē neiejaucās postulē∆ot, ka apvērsums ir vietējo iekšējā lieta. Vadīt jauno valdību - militāro direktoriju - piedāvāja vairākām prominentām personām, t.sk. firstam fon Līvenam, taču tas atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs Dienvidlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jānis Balodis (arī tas atsacījās). Galu galā uzņemties jauna ministru kabineta veidošanu piekrita bijušais prokurors O.Borovskis, izveidojot t.s. Brimmera-Borovska kabinetu.
Atsauces
- ↑ Piemēram, pēc pulkveža J. Apiņa pavēles Rudbāržos tika arestēti pieci vācu zemessargi (t.s. landesvēristi), to skaitā arī vairāki virsnieki, kuri devās uz Liepāju. Konvoja seržants lika arestētos nošaut. Vācu 6. rezerves korpusa štābs landesvēristu nogalināšanā vainoja pulkvedi J.Apini un viņa adjutantu leitnantu K.Libertu. J.Apinim izdevās no atbildības izvairīties, bet leitnantu kara tiesa notiesāja uz nāvi (K.Libertam izdevās no cietuma izbēgt). - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 177. lpp.
Literatūra
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Jēkabsons Ē. Jāņa Aleksandra Liberta loma Latvijas vēsturē un viņa liecība par 1919. gada 16. aprīļa Liepājas puču. // Latvijas arhīvi. 1996, Nr.3/4., 103.-111. lpp.
- Jēkabsons Ē. 1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā // Tēvijas Sargs. - 2009. - Nr. 4 (aprīlis), 26.-27. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- ASV misijas vadītāja Baltijā pulkvežleitnanta Vorvika Grīna vēstule Andrievam Niedram par amerikāņu apsvērumiem koalīcijas valdības sastādīšanas jautājumā.
- 10.05.1919. Tautas padomes prezidija paziņojums Vācijas un sabiedroto valdībām sakarā ar 16.aprīļa puču un tā sekām.
- 27.05.1919. Andrieva Niedras Paskaidrojums rīdziniekiem par viņa kabineta izveidošanās apstākļiem un uzdevumiem.
- 16. aprīļa notikumi. Saratova laikmets.
