Atšķirības starp "Kambarnieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kambarnieki''' - [[algādži]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pilsētās XVII-XVIII gs. Dzīvoja namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās (kambaros), šo telpu īri maksājot nevis ar naudu, bet ar darbu. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši policijas noteikumi.
+
'''Kambarnieki''' (''Kammernecken'') - 17.-18. gs. [[algādži]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] kuri ar sava kunga atļauju noteiktu laiku strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2022. gada 18. oktobris, plkst. 06.48

Kambarnieki (Kammernecken) - 17.-18. gs. algādži Kurzemes hercogistē kuri ar sava kunga atļauju noteiktu laiku strādāja pilsētā. Kā atlīdzību par darbu saņēma dzīvesvietu (namnieku vai pilsētas zemnieku dzīvojamo ēku palīgpiebūvēs vai palīgtelpās - kambaros), pārtiku un apģērbu, bet ne algu naudā. Kambarnieku darbu un pienākumus regulēja īpaši pilsētas policijas noteikumi jeb bursprākas. Nav noskaidrots, vai kambarnieki bija personiski brīvi cilvēki, jeb dzimtcilvēki.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.