Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Heinrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_Manteuffel.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Graf_Manteuffel.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[grāfs]] '''Heinrihs | + | [[grāfs]] '''Heinrihs Manteifels''' (''Heinrich, Graf Manteuffel'', 1893.–1946.) - Baltijas muižnieks, virsnieks. |
Dzimis 1893. gadā Kapsēdes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (''Georg von Manteuffel-Szoege'', 1862.–1919.) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - ''Gräfin von Rüdiger'' - 1866.–1949.) ģimenē kā otrais dēls (vecākais brālis [[Manteifels-Scēge Georgs|Georgs]], jaunākais [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss]]). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā. | Dzimis 1893. gadā Kapsēdes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (''Georg von Manteuffel-Szoege'', 1862.–1919.) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - ''Gräfin von Rüdiger'' - 1866.–1949.) ģimenē kā otrais dēls (vecākais brālis [[Manteifels-Scēge Georgs|Georgs]], jaunākais [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss]]). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 12.10
grāfs Heinrihs Manteifels (Heinrich, Graf Manteuffel, 1893.–1946.) - Baltijas muižnieks, virsnieks.
Dzimis 1893. gadā Kapsēdes muižā, Kurzemes guberņā, barona Georga fon Manteifela, saukta Scēges (Georg von Manteuffel-Szoege, 1862.–1919.) un Sofijas (dzim. grāfiene Rīdigera - Gräfin von Rüdiger - 1866.–1949.) ģimenē kā otrais dēls (vecākais brālis Georgs, jaunākais Hanss). Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā.
Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Trieciena rotas virsnieks. Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Pēc Hansa fon Manteifela nāves vienības komandieris (22.05.1919.-07.01.1920.). Pēc 1919. gada jūlija karojis Latvijas vācbaltu zemessargu sastāvā. 1920. gada janvārī atvaļināts no dienesta. 20.09.1924. salaulājās ar grāfieni Sibillu cu Papenheimu (Sibylla Julia Georgine Valerie Marie, Gräfin zu Pappenheim, 1903.-1996.).
1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju. 2. Pasaules kara laikā Vācijas armijas izlūkošanas dienesta (abvēra) pulkvežleitnants, pēc tam ģenerālis. Miris 1946. gada 26. februārī Zalcburgā, ASV okupācijas zonas militārajā cietumā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 373. lpp. ISBN 9984-00-395-7
