Atšķirības starp "Šumera" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
21. rindiņa: 21. rindiņa:
 
* [[Akšaka]]
 
* [[Akšaka]]
 
|}
 
|}
−
'''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus un viena no senākajām [[Civilizācija|civilizācijām]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Izveidojās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, metālapstrāde (pamatā bronza un dārgmetāli), kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), [[nubanda]]s vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī saimniecisko sakaru savstarpēja nostiprināšanās radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos Šumeras politiskās apvienošanās tendences. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no pilsētvalstīm izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās lielvalstis sairst, citu pēc hegemonijas tiecošos pilsētvalstu iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (kaimiņos mītošo cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi [[Babilonija]]s lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Sākot ar XVIII gs. p.m.ē. reģions secīgi tiek pakļauts lielvalstīm un nespēlē lielu lomu kā automoms civilizācijas apvidus.
+
'''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus un viena no senākajām [[Civilizācija|civilizācijām]], kas izveidojās [[Mezopotāmija|Dienvidmezopotāmijā]], [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Izveidojās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, metālapstrāde (pamatā bronza un dārgmetāli), kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ''[[ķīļraksts]]''), skaitīšanas sistēma, [[nubanda]]s vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās [[Pilsēta|pilsētas]], kas pārauga pilsētvalstīs. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no tām izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās valstis sairst, pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku ([[Nomadi|nomadu]] vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi [[Babilonija]]s lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Sākot ar XVIII gs. p.m.ē. reģions secīgi tiek pakļauts ārpus Divupes tapušām lielvalstīm un nespēlē patstāvīgu politisku lomu.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 15.27

Šumera
Sumer map.jpg
šumeru
pilsētvalstis
(2750.-2615. p.m.ē.):

Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus un viena no senākajām civilizācijām, kas izveidojās Dienvidmezopotāmijā, šumeru pilsētvalstu konglomerāts. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis - Eridu, Ūra, Šurupaka, Lagaša, Kiša u.c. - izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Izveidojās monumentālā arhitektūra, tēlniecība, māksla, metālapstrāde (pamatā bronza un dārgmetāli), kā arī sava oriģinālrakstība (t.s. ķīļraksts), skaitīšanas sistēma, nubandas vadīta centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, kodificēta likumdošana, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Irigācijas sistēmas racionālas izmantošanas nepieciešamība, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums (teritorijas atsegtība migrācijas procesiem un karadarbībai) radīja priekšnoteikumus tam, lai veidotos pirmās pilsētas, kas pārauga pilsētvalstīs. Atsevišķas pilsētvalstis tiecās uzņemties hegemonu lomu, apvienojot ap sevi salīdzinoši lielas teritorijas. Laiku pa laikam kādai no tām izdodas būtiski palielināt savu ietekmi (piemēram, Ūrai), taču pēc neilga laika to radītās valstis sairst, pakļauto pilsētvalstu separātisma iespaidā, vai arī ārēju ienaidnieku (nomadu vai kalniešu cilšu) iebrukumu sagrautas. Kopumā laiku līdz Hamurapi Babilonijas lielvalsts izveidei var raksturot kā nepārtrauktu pilsētvalstu savstarpēju karu periodu. Sākot ar XVIII gs. p.m.ē. reģions secīgi tiek pakļauts ārpus Divupes tapušām lielvalstīm un nespēlē patstāvīgu politisku lomu.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
  • Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
  • Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
  • Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Šumera&oldid=44117"