Atšķirības starp "Grothusi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Grotthuß_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''fon Grothusi''' (''von Grotthuß; Grotthusen; Grotthausen'') arī '''Grothūzeni''' - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles Vācijā. Kopš XV gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]] Igaunijā un Kurzemē. 1620. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. | '''fon Grothusi''' (''von Grotthuß; Grotthusen; Grotthausen'') arī '''Grothūzeni''' - [[Livonija]]s muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles Vācijā. Kopš XV gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]] Igaunijā un Kurzemē. 1620. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. aprīlis, plkst. 08.36
fon Grothusi (von Grotthuß; Grotthusen; Grotthausen) arī Grothūzeni - Livonijas muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles Vācijā. Kopš XV gs. Livonijas ordeņa vasaļi Igaunijā un Kurzemē. 1620. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Kurzemes hercogistē Grothusiem piederēja Rundāles (1505.–1681.), Bērsteles (1505.–1822.), Svitenes (1505.–1735.), Šlokenbekas (1727.–1818.) u.c. muižas.
Viena no ievērojamākajām personām bija XVII gs. pirmajā pusē Kapsēdes muižas īpašnieks Otto Grothuss, kurš konflikta laikā ar hercogu Vilhelmu bija bruņniecības hauptmanis un viens no opozīcijas vadītājiem. Taču pēc Vilhelma atstādināšanas no varas un hercoga Frīdriha restitūcijas O. Grothuss kļuva par vienu no aktīvākajiem Frīdriha politikas atbalstītājiem. Par to viņš 1618. gadā tika atalgots ar iecelšanu par pirmo Goldingenas (mūsd. Kuldīga) virspilskungu (Oberhauptmann), bet 1624. gadā kļuva par vienu no hercoga virspadomniekiem – oberburggrāfu.
