Atšķirības starp "Strika sazvērestība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Štrika sazvērestība''' - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas [[ | + | '''Štrika sazvērestība''' - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku grupiņas plāns Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un [[Baltijas valsts]] nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā. |
1919. gada 19. februārī Liepājā Latvijas Republikas muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu, kuram līdzi bija dokumenti, no kuriem bija redzams, ka Vidzemes bruņniecības landmaršals [[Štriks Heinrihs Eduards fon|Heinrihs fon Štriks]] 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī dibināmās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašu Striku arestēja vācu kareivji pēc Golca pavēles, taču pēc tam atbrīvoja (publiski apspriestu vecu projektu - kopš 1917. gada šādi Baltijas valsts nepieciešamības projekti bija vairāki, visi gana plaši apspriesti, - līdzi vadāšanu neuzskatīja par noziegumu) un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu, taču [[16. aprīļa pučs]] pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota. | 1919. gada 19. februārī Liepājā Latvijas Republikas muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu, kuram līdzi bija dokumenti, no kuriem bija redzams, ka Vidzemes bruņniecības landmaršals [[Štriks Heinrihs Eduards fon|Heinrihs fon Štriks]] 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī dibināmās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašu Striku arestēja vācu kareivji pēc Golca pavēles, taču pēc tam atbrīvoja (publiski apspriestu vecu projektu - kopš 1917. gada šādi Baltijas valsts nepieciešamības projekti bija vairāki, visi gana plaši apspriesti, - līdzi vadāšanu neuzskatīja par noziegumu) un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu, taču [[16. aprīļa pučs]] pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 7. aprīlis, plkst. 18.42
Štrika sazvērestība - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas vācbaltiešu muižnieku grupiņas plāns Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas valsts nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā.
1919. gada 19. februārī Liepājā Latvijas Republikas muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu, kuram līdzi bija dokumenti, no kuriem bija redzams, ka Vidzemes bruņniecības landmaršals Heinrihs fon Štriks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī dibināmās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašu Striku arestēja vācu kareivji pēc Golca pavēles, taču pēc tam atbrīvoja (publiski apspriestu vecu projektu - kopš 1917. gada šādi Baltijas valsts nepieciešamības projekti bija vairāki, visi gana plaši apspriesti, - līdzi vadāšanu neuzskatīja par noziegumu) un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu, taču 16. aprīļa pučs pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota.
