Atšķirības starp "Teozofija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 338. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 338. lpp. | ||
| + | * Gurevičs P. Vai misticisma atdzimšana? - Avots: Rīga, 1988. - 395 lpp. ISBN10 540100267X | ||
[[Kategorija:Misticisms]] | [[Kategorija:Misticisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. aprīlis, plkst. 09.39
Teozofija (gr. theos - dievs, sophia - gudrība) - XIX gs. izveidota okultiska mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīviām atziņām, kas ņemtas no visdažādākajām reliģijām un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām hipotēzēm. Pamatideja ir par diženu garīgu būtņu hierarhiju, tā dēvēto Lielo Balto Brālību, kuras vadība mitinoties Tibetā. Lielie Skolotāji esot līdz galam pilnveidojušas dvēseles, kas atsvabinājušās no karmas likumiem un palīdzot cilvēcei iet gara evolūcijas ceļu. Augstāk par "skolotājiem" garīgo būtņu hierarhijā stāv Maitreija. Viņš, ja nepieciešams, iemiesojas cilvēka ķermenī. Jēzus Kristus ir bijis viens no Maitreijas iemiesojumiem.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 338. lpp.
- Gurevičs P. Vai misticisma atdzimšana? - Avots: Rīga, 1988. - 395 lpp. ISBN10 540100267X
