Atšķirības starp "Šan valsts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Zhou_Dynasty_Map.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Zhou_Dynasty_Map.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Šanu valsts''' jeb '''Šanas valsts''' (商朝 - ''Shang cháo''; an. ''kingdom Shang'', vc. ''Königreich Shang'', kr. ''государство Шан''), arī '''Jiņ valsts''' (殷朝 - ''Yīn cháo'', kr. ''государство Инь'') vai '''Šan-Jiņ valsts''' (商殷朝 - ''Shang Yīn cháo'', kr. ''государство Шан-Инь'') - pirmā droši zināmā [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] [[valsts]] [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], pastāvēja XV-XI gs. Mantojama monarhija | + | '''Šanu valsts''' jeb '''Šanas valsts''' (商朝 - ''Shang cháo''; an. ''kingdom Shang'', vc. ''Königreich Shang'', kr. ''государство Шан''), arī '''Jiņ valsts''' (殷朝 - ''Yīn cháo'', kr. ''государство Инь'') vai '''Šan-Jiņ valsts''' (商殷朝 - ''Shang Yīn cháo'', kr. ''государство Шан-Инь'') - pirmā droši zināmā [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] [[valsts]] [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], pastāvēja XV-XI gs. Mantojama monarhija, [[Šan dinastija]]. Galvaspilsēta - Insuja (tr.ķ. 殷墟, piņj. ''Yīnxū''). Senču kults, kurā valdnieks bija tā virspriesteris. Teritorija veidoja 3 dažādu kategorijās: pirmā bija ap galvaspilsētu, kas atradās tiešā valdnieka - [[di]] - pakļautībā. Tālākās zemes veidoja atsevišķas teritoriāli administratīvās vienības, ko pārvaldīja vana vietvalži (bieži vien tā radinieki vai sievas). Tālākās bija cilšu teritorijas, kuru vadoņi atzina vana dominanti un pa laikam maksāja tam meslus. Tautsaimniecības pamats bija zemnieku kopiena, kuras ietvaros katra ģimene apstrādāja savu lauku, kā arī kopīgi valdnieka lauku, kura raža centralizēti pārdalot, tika izlietota administratīvā aparāta, amatnieku un armijas uzturēšanai. Valdnieka administrācijas pamatfiunkcijas bija lauksaimniecības darbu un zemes aizsardzības organizēšana. Pārvaldes aparāta nomenklatūra bija sadaīta 3 kategorijās: administratori, vietējās pārvaldes ierēdņi, kā arī palīgdarbu amatpersonas, kas atbildēja par karaspēka sagatavošanu un apgādi, zirgu un suņu audzēšanu, medību organizēšanu u.tml. Līdzīgi kā citās civilizācijās, arī Senās Ķīnas valsts nebija visai stabila, bet tās uzplaukuma un panīkuma periodi bija lielā mērā atkarīgi no izmaiņām klimatā, ražas, karavadoņu veiksmes u.c. faktoriem. |
XI gs.p.m.ē., kad Huanhe baseina no austrumu daļā esošā barbaru džou cilts kopā ar saviem sabiedrotajiem ilgstošā karā iekaroja Šanu valsti un 1027. g.p.m.ē. pasludināja jaunas, t.s. [[Džou dinastija|Džou dinastiju]]. | XI gs.p.m.ē., kad Huanhe baseina no austrumu daļā esošā barbaru džou cilts kopā ar saviem sabiedrotajiem ilgstošā karā iekaroja Šanu valsti un 1027. g.p.m.ē. pasludināja jaunas, t.s. [[Džou dinastija|Džou dinastiju]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. maijs, plkst. 09.29
Šanu valsts jeb Šanas valsts (商朝 - Shang cháo; an. kingdom Shang, vc. Königreich Shang, kr. государство Шан), arī Jiņ valsts (殷朝 - Yīn cháo, kr. государство Инь) vai Šan-Jiņ valsts (商殷朝 - Shang Yīn cháo, kr. государство Шан-Инь) - pirmā droši zināmā bronzas laikmeta valsts Senajā Ķīnā, pastāvēja XV-XI gs. Mantojama monarhija, Šan dinastija. Galvaspilsēta - Insuja (tr.ķ. 殷墟, piņj. Yīnxū). Senču kults, kurā valdnieks bija tā virspriesteris. Teritorija veidoja 3 dažādu kategorijās: pirmā bija ap galvaspilsētu, kas atradās tiešā valdnieka - di - pakļautībā. Tālākās zemes veidoja atsevišķas teritoriāli administratīvās vienības, ko pārvaldīja vana vietvalži (bieži vien tā radinieki vai sievas). Tālākās bija cilšu teritorijas, kuru vadoņi atzina vana dominanti un pa laikam maksāja tam meslus. Tautsaimniecības pamats bija zemnieku kopiena, kuras ietvaros katra ģimene apstrādāja savu lauku, kā arī kopīgi valdnieka lauku, kura raža centralizēti pārdalot, tika izlietota administratīvā aparāta, amatnieku un armijas uzturēšanai. Valdnieka administrācijas pamatfiunkcijas bija lauksaimniecības darbu un zemes aizsardzības organizēšana. Pārvaldes aparāta nomenklatūra bija sadaīta 3 kategorijās: administratori, vietējās pārvaldes ierēdņi, kā arī palīgdarbu amatpersonas, kas atbildēja par karaspēka sagatavošanu un apgādi, zirgu un suņu audzēšanu, medību organizēšanu u.tml. Līdzīgi kā citās civilizācijās, arī Senās Ķīnas valsts nebija visai stabila, bet tās uzplaukuma un panīkuma periodi bija lielā mērā atkarīgi no izmaiņām klimatā, ražas, karavadoņu veiksmes u.c. faktoriem.
XI gs.p.m.ē., kad Huanhe baseina no austrumu daļā esošā barbaru džou cilts kopā ar saviem sabiedrotajiem ilgstošā karā iekaroja Šanu valsti un 1027. g.p.m.ē. pasludināja jaunas, t.s. Džou dinastiju.
Literatūra par šo tēmu
- Sun Yan. Cultural and Political Control in North China: Style and Use of the Bronzes of Yan at Liulihe during the Early Western Zhou. // Contact and Exchange in the Ancient World. / Edited by Victor H. Mair. - University of Hawai’i Press,: Honolulu, 2006. Pages 215-237. ISBN 978-0-8248-2884-4; ISBN 0-8248-2884-4
