Atšķirības starp "Hazāru kaganāts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
19. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* Swetlana A. Pletnjowa. Die Chasaren. Mittelalterliches Reich an Don und Wolga. - Schroll: Wien, 1978, ISBN 3-7031-0478-3
 
* Swetlana A. Pletnjowa. Die Chasaren. Mittelalterliches Reich an Don und Wolga. - Schroll: Wien, 1978, ISBN 3-7031-0478-3
 
* Andreas Roth. Chasaren. Das vergessene Grossreich der Juden. - Melzer: Frankfurt, 2006, ISBN 3-937389-71-7
 
* Andreas Roth. Chasaren. Das vergessene Grossreich der Juden. - Melzer: Frankfurt, 2006, ISBN 3-937389-71-7
 +
* Chasaren: Das Königreich der Juden. / Peter B. Golden (Hrsg.) - Brill Academic Publishers: Boston/Leiden, 2007 - 460 S.
 
----
 
----
 
* Артамонов М.И. История хазар. - СПб., 2001. ISBN 5-8114-0377-1
 
* Артамонов М.И. История хазар. - СПб., 2001. ISBN 5-8114-0377-1

Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. maijs, plkst. 15.48

Hazar Kağanlığı
200px
kagani:

Hazāru kaganāts (an. Khazar Empire, vc. chasarische Königtum, kr. Хазарский каганат) jeb Hazārija (an. Khazaria, kr. Хазария) - tjurku valodu grupas cilšu valstisks veidojums VII-X gs.Ziemeļkaukāza stepēs un Volgas lejtecē. Izveidojās VII gs. Ziemeļkaukāza priekškalnēs (mūsd. Dagestānas līdzenums) pēc Tjurku kaganāta sabrukuma. Īsā laikā kļuva par militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, pakļāva Krimas pussalu un Volgas lejteci, kur VIII gs. tika uzcelta galvaspilsēta Itila. Klasiska agrīnā monarhija (valdnieka vara mantojama). Ticības brīvība, pavalstnieki bija gan musulmaņi, gan kristieši, gan šamanisti, bet politiskās elites reliģija bija jūdaisms. Lielākā daļa pavalstnieku - t.s. "melnie hazāri" jeb kara hazar - bija stepes nomadi lopkopji (attiecīgi, visai nabadzīgs arheoloģiskais materiāls). Valdošā elite - t.s. "baltie hazāri" jeb khalis hazar - šauri specializējusies uz karadarbību un tirdzniecību (kontrolēja Lielā zīda ceļa rietumu posmu, kur muita līdz ar kara laupījumu un mesliem veidoja ienākumu lauvas tiesu), apdzīvoja nedaudzās pilsētas Volgas lejtecē. Amatniecība vairāk specializēta pirmās nepieciešamības preču ražošanu, jo luksusa preces nodrošināja tirdzniecība, lauksaimniecības zona ap pilsētām - augļu un vīnogulāju audzēšanu, vīna darīšanu -, taču lauksaimniecības īpatsvars ekonomikā bija visai nenozīmīgs. Armiju veidoja smagi bruņoto balto hazāru karadraudze un tjurku algotņu kavalērija. Konkrētas valsts robežas mūzdienu izpratnē nebija - bija teritorijas, kas atzina hazāru valdnieka varu un maksāja meslus. X gs. otrajā pusē (968./9.) veiksmīgā reidā Kijevas kagans Svjatoslavs Donas lejtecē sagrāva hazāru kagana Josifa armiju, ieņēma un izpostīja Sarkelu, Itilu, Semenderu. Desmitgadi vēlāk hazāru zemēs no ziemeļiem iebruka pečeņegi, sagraujot valsti un pārņemot tās teritoriju. Daļa balto hazāru it kā esot migrējuši uz ungāru stepi, daļa - uz Bizantiju, pārējie acīmredzot asimilējās jaunatnākušo cilšu vidū.

Literatūra par šo tēmu

  • Noonan, Thomas S. The Khazar Economy. // Archivum Eurasiae Medii Aevi 9 (1995-1997): p. 253—318.
  • Kevin Alan Brook: The Jews of Khazaria. - Aronson: Northvale (NY), 1999, ISBN 0-7657-6032-0

  • Ludwig D. Struktur und Gesellschaft des Chazaren-Reiches im Licht der schriftlichen Quellen. - Berlin, 1982
  • Alfred Posselt. Geschichte des chazarisch-jüdischen Staates. - Verlag des Vereins zur Förderung und Pflege des Reformjudentums: Wien, 1982
  • Swetlana A. Pletnjowa. Die Chasaren. Mittelalterliches Reich an Don und Wolga. - Schroll: Wien, 1978, ISBN 3-7031-0478-3
  • Andreas Roth. Chasaren. Das vergessene Grossreich der Juden. - Melzer: Frankfurt, 2006, ISBN 3-937389-71-7
  • Chasaren: Das Königreich der Juden. / Peter B. Golden (Hrsg.) - Brill Academic Publishers: Boston/Leiden, 2007 - 460 S.

  • Артамонов М.И. История хазар. - СПб., 2001. ISBN 5-8114-0377-1
  • Гумилёв Л.Н. Открытие Хазарии: (Историко-географический этюд) -Наука: Москва, 1966. - 192 с.
  • Магомедов М.Г. Образование Хазарского каганата: По материалам археологических исследований и письменным данным. - Москва, 1983
  • Новосельцев А.П. Хазарское государство и его роль в истории Восточной Европы и Кавказа. - Москва, 1990

Resursi internetā par šo tēmu