Atšķirības starp "Husīti" versijām
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Husīti''' (an. ''hussite'', vc. ''Hussiten'', kr. ''гуситы'') - apzīmējums literatūrā XV gs. Centrāleiropā ([[Bohēmijas karaliste]]) kristietības reformatoriskam strāvojumam, priestera [[Huss Jans|Jana Husa]] sekotājiem. | '''Husīti''' (an. ''hussite'', vc. ''Hussiten'', kr. ''гуситы'') - apzīmējums literatūrā XV gs. Centrāleiropā ([[Bohēmijas karaliste]]) kristietības reformatoriskam strāvojumam, priestera [[Huss Jans|Jana Husa]] sekotājiem. | ||
| − | Husītu mērenais spārns iestājās par reformām [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]] (izmaiņas [[Klērs|klēra]] struktūrā, vienkāršot liturģiju, pieļaut dievkalpojumus lokālajās valodās u.tml.), savukārt to radikālais spārns - [[taborīti]] - noliedza Baznīcas autoritāti, atzīstot kā ticības avotu tikai Svētos rakstus. Sākot izplatīt savas idejas vardarbīgā ceļā, izlaupotbaznīcas un klosterus, tie aizsāka t.s. [[Husītu kari|husītu karus]], kas ilga no 1419. līdz 1434. gadam. Pateicoties lielā mērā arī [[Nikolajs no Kūzas|Kūzas Nikolaja]] diplomātiskajam talantam, 1432. Bāzeles koncilā husītu mērenais spārns, Bohēmijas Baznīca, panāca kompromisu ar Romu un atgriezās katoļu Baznīcas kopumā. 1434. gada 30. maijā Bohēmijas armija kaujā pie Lipanas (čh. ''bitva u Lipan'') sagrāva taborītu armiju un husītu kustības militāri politiskā darbība apsīka, husītiem pieņemot vienkārši vietējās Bohēmijas Baznīcas formu. | + | Husītu mērenais spārns iestājās par reformām [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]] (izmaiņas [[Klērs|klēra]] struktūrā, vienkāršot liturģiju, pieļaut dievkalpojumus lokālajās valodās u.tml.), savukārt to radikālais spārns - [[taborīti]] - noliedza Baznīcas autoritāti, atzīstot kā ticības avotu tikai Svētos rakstus. Sākot izplatīt savas idejas vardarbīgā ceļā, izlaupotbaznīcas un klosterus, tie aizsāka t.s. [[Husītu kari|husītu karus]], kas ilga no 1419. līdz 1434. gadam. Pateicoties lielā mērā arī [[Nikolajs no Kūzas|Kūzas Nikolaja]] diplomātiskajam talantam, 1432. Bāzeles koncilā husītu mērenais spārns, Bohēmijas Baznīca, panāca kompromisu ar Romu un atgriezās katoļu Baznīcas kopumā. 1434. gada 30. maijā Bohēmijas armija kaujā pie Lipanas (čh. ''bitva u Lipan'') sagrāva taborītu armiju un husītu kustības militāri politiskā darbība apsīka, husītiem pieņemot vienkārši vietējās Bohēmijas Baznīcas formu un zaudējot pēdējās privilēģijas pēc sakāves [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]]. Taču husītisma idejas pa laikam atdzima, radot jaunas reformatoriskas sektas kā, piemēram, [[Bohēmijas brāļi]], [[hernhūtisms]] u.c. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.newadvent.org/cathen/07585a.htm Hussites // Catholic Encyclopedia] | * [http://www.newadvent.org/cathen/07585a.htm Hussites // Catholic Encyclopedia] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://bibliotekar.ru/encW/100/43.htm Соколов Б.В. Гуситские войны.] | ||
[[Kategorija:Reliģiskas kustības un konflikti]] | [[Kategorija:Reliģiskas kustības un konflikti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. jūlijs, plkst. 12.59
Husīti (an. hussite, vc. Hussiten, kr. гуситы) - apzīmējums literatūrā XV gs. Centrāleiropā (Bohēmijas karaliste) kristietības reformatoriskam strāvojumam, priestera Jana Husa sekotājiem.
Husītu mērenais spārns iestājās par reformām Katoļu Baznīcā (izmaiņas klēra struktūrā, vienkāršot liturģiju, pieļaut dievkalpojumus lokālajās valodās u.tml.), savukārt to radikālais spārns - taborīti - noliedza Baznīcas autoritāti, atzīstot kā ticības avotu tikai Svētos rakstus. Sākot izplatīt savas idejas vardarbīgā ceļā, izlaupotbaznīcas un klosterus, tie aizsāka t.s. husītu karus, kas ilga no 1419. līdz 1434. gadam. Pateicoties lielā mērā arī Kūzas Nikolaja diplomātiskajam talantam, 1432. Bāzeles koncilā husītu mērenais spārns, Bohēmijas Baznīca, panāca kompromisu ar Romu un atgriezās katoļu Baznīcas kopumā. 1434. gada 30. maijā Bohēmijas armija kaujā pie Lipanas (čh. bitva u Lipan) sagrāva taborītu armiju un husītu kustības militāri politiskā darbība apsīka, husītiem pieņemot vienkārši vietējās Bohēmijas Baznīcas formu un zaudējot pēdējās privilēģijas pēc sakāves Trīsdesmitgadu karā. Taču husītisma idejas pa laikam atdzima, radot jaunas reformatoriskas sektas kā, piemēram, Bohēmijas brāļi, hernhūtisms u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Howard Kaminsky. A History of the Hussite Revolution. - University of California Press, 1967
- Mathies Christiane. Kurfürstenbund und Königtum in der Zeit der Hussitenkriege: die kurfürstliche Reichspolitik gegen Sigmund im Kraftzentrum Mittelrhein. // Selbstverlag der Gesellschaft für Mittelrheinische Kirchengeschichte, Mainz, 1978, OCLC 05410832
- Bezold Friedrich von. König Sigmund und die Reichskriege gegen die Husiten. - G. Olms: Hildesheim, 1978, ISBN 3-487-05967-3
