Huss Jans

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jans Huss (Iohannes Hus, ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, kristietības reformators, t.s. ticības karu inspirētājs.

Pēc izcelsmes zemnieks, it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās garīdznieka karjeru. Iestājās benediktīniešu klosterī Emauzā (Emmaus, klášter Na Slovanech - Emauzy)). 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas universitātē. Acīmredzot studiju laikā iepazinās ar Džona Viklifa mācību, jo viņa vēlākās idejas pilnībā ar to sakrīt. 1393. gadā beidza pamatkursu un kļuva par brīvo mākslu bakalauru (1394. gadā - par teoloģijas bakalauru). 1396. saņēmis brīvo mākslu maģistra grādu, 1400. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Šajā pašā gadā ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes dekānu. 1402. gadā - darbā Bētlemes kapelā (Betlémská kaple) pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās rektoru (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, celibāta atcelšanu u.tml. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Šie sprediķi kļuva ļoti populāri gan zemāko slāņu, gan čehu pilsonības un bruņniecības vidū. 1410. gadā tika padzīts no visiem amatiem, pameta Prāgu un devās klejot un sludināt Bohēmijas dienvidos. 1411. gadā apsūdzēts herēzē. 1415. gadā Konstances koncilā tika uzklausīti Husa apsūdzētāji un piekritēji, izanalizēta tā mācība un atzīta par herēzi, jo pārāk atšķīrās no vispārpieņemtajiem ticības kanoniem - pēc koncila lēmuma Husu kā herētiķi 1415. gada 6. jūlijā sadedzināja sārtā. Pēc viņa nāves tā piekritēji centās īstenot sludinātās mācības principus, izveidojot t.s. husītu kustību un aizsākot pirmos ticības jeb husītu karus (1419.-1437.).

Skat. arī: taborīti, hernhūtisms

Literatūra par šo tēmu

  • Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
  • Iohannes Hus // Bibliotheca Augustana
  • Matthew Spinka. John Hus at the Council of Constance. - Columbia University Press, 1965
  • Spinka, Matthew. John Hus' Concept of the Church. - Princeton University Press: Princeton (New Jersey), 1966
  • Spinka, Matthew. John Hus: A Biography. - Princeton University Press: Princeton (New Jersey), 1968
  • Spinka, Matthew. The Letters of John Hus. - Manchester University Press: Totowa (New Jersey), 1972
  • Richard Friedenthal. Jan Hus. Der Ketzer und das Jahrhundert der Revolutionskriege. 2. Auflage - 1987, ISBN 3-492-10331-6
  • Gianfrancesco Poggio Bracciolini. Jan Hus der Ketzer. Verhör, Verurteilung und Hinrichtung; ein Augenzeugenbericht. - Hoffnung-weltweit-verlag: Schopfheim, 1998, ISBN 3-933785-00-6
  • Rudolf Hoke. Der Prozeß gegen Jan Hus und das Geleit König Sigmunds. // Annuarium Historiae Conciliorum. 15 (1983), S. 172-19
  • Peter Hilsch. Johannes Hus. Prediger Gottes und Ketzer. - Pustet: Regensburg, 1999, ISBN 3-7917-1671-9
  • Karel Hruza. Die Verbrennung von Jan Hus auf dem Konstanzer Konzil 1415. // Höhepunkte des Mittelalters. / Georg Scheibelreiter (Hg.) - Darmstadt, 2004, S. 202-220.
  • Jiří Kejř. Die Causa Johannes Hus und das Prozessrecht der Kirche. - Pustet: Regensburg, 2005, ISBN 3-7917-1968-8
  • Thomas Krzenck. Johannes Hus: Theologe, Kirchenreformer, Märtyrer. - Muster-Schmidt: Gleichen/Zürich, 2011, ISBN 978-3-7881-3033-6
  • Милош Кратохвил. Ян Гус. - Молодая гвардия: Москва, 1959. - 175 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Huss_Jans&oldid=47539"