Atšķirības starp "Heikingi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_von_Hevking.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_von_Hevking.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Heikingi''' (vc. ''von Heuking, von Hevking''; kr. ''фон Гейкинг'') - sena [[Livonija]]s | + | [[Barons|baroni]] '''fon Heikingi''' (vc. ''von Heuking, von Hevking''; kr. ''фон Гейкинг'') - sena [[Livonija]]s bruņniecības dzimta, cēlusies no Reinzemes, [[Livonija|Livonijā]] ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]] [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] (1490. gadā Juliuss fon Heikings). Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Uz pārējo novada dižciltīgo fona izcēlās ar savu izglītotību un sabiedrisko darbību. Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862.un 1875. gadā). |
Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | Skat. arī: [[Rūmene|Rūmenes muiža]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. oktobris, plkst. 10.43
baroni fon Heikingi (vc. von Heuking, von Hevking; kr. фон Гейкинг) - sena Livonijas bruņniecības dzimta, cēlusies no Reinzemes, Livonijā ieradās kā Ordeņa vasaļi Piltenes apgabalā (1490. gadā Juliuss fon Heikings). Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Uz pārējo novada dižciltīgo fona izcēlās ar savu izglītotību un sabiedrisko darbību. Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862.un 1875. gadā).
Skat. arī: Rūmenes muiža
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
