Atšķirības starp "Līveni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'', kr. ''Ливены'') - viena no senākajām un dižciltīgākajām [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]). | + | [[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'', kr. ''Ливены'') - viena no senākajām un dižciltīgākajām [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]). Pēc leģendas, Līvenu ģerboņa trīs zelta lilijas sarkanā laukā nāk no Kaupo brauciena uz Aviņonu. Kaupo mazdēls Nikolajs it kā esot šīs dzimtas aizsācējs. XVI gs. no Līveniem nāca divi Igaunijas [[Landrāts|landrāti]] - Heinrihs un Reinholds, - savukārt Reinholda dēls Reinholds stājās Zviedrijas karaļa dienestā, ar laiku uzkalpojoties par ģenerālmajoru un Sāmsalas gubernatoru. |
| + | *'''Baroni Līveni:''' | ||
| + | Reinholds, tā brālis ģenerālis Berends Otto (saukts par Balto Līvenu) un viņu brālēns Georgs 1653. gada 24. septembrī ieguva Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. Otto dēls Hanss Heinrihs (1670.-1733.) arīkļuva par ģenerāli, Valsts padomes locekli un tuvu karaļa Kārļa XII padomdevēju, 1719. gada 31. decembrī ieguva Zviedrijas karalistes [[Grāfs|grāfu]] titulu (viņa dzimtas līnija beidzās lidz ar tā dēla Hansa Heinriha (1702.-1781.), Pomerānijas gubernatora nāvi, neatstājot pēcnācējus). Savukārt Reinholda dēls ģenerālis Berends Otto (1651.-?), dēvēts par Melno Līvenu, 1703. gadā bija Zviedrijas karaļa gubernators Vismarā (Meklenburgas zemē). No Melnā Līvena dēliem tikai vecākais - ģenerālleitnants barons Berendss Vilhelms (1685.-1771.) - palika Zviedrijas kroņa dienestā, bet pārējie, Baltijai nonākot Krievijas impērijas valdījumā, sāka kalpot jaunajam zemes kungam. Savukārt viņa brālis Vilhelms Heinrihs visai ātri uzkalpojās par īsteno valsts slepenpadomnieku, nostiprinot ģimenes statusu Pēterburgā. Viņa dēls, barons Georgs Reinholds (1696.-1763.) kļuva par ģenerālanšefu un jātnieku gvardes apakšpulkvedi, bet abi pārējie dēli - Mateuss Eberhards (1698.-1762.) un Johans Vilhelms (1708.-1758.) - ar laiku kļuva par ģenerāļiem. Barons Johanns Kristofs (1736.-?) fon Līvens noimperatores Katrīnas II laikā bija Arhangeļskas gubernators, bet imperatora Pāvila I laikā kļuva par infantērijas (kājnieku) ģenerāli. | ||
| + | |||
| + | * '''Sv. Romas impērijas grāfi:''' | ||
| + | 1789. gadā imperators Jozefs II dāvāja baronam Georgam Fadejam Filipam fon Līvenam impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā vienīgais dēls, Bavārijas karaļa kambarjunkurs un armijas ģenerālmajors Georgs Fadejs Filips (?-1849.) neatstāja mantiniekus (laulībā ar Jūliju f. Lēvenšternu piedzima divas meitas), un šī līnija iznīka. | ||
| + | |||
| + | * '''Krievijas impērijas grāfi un kņazi:''' | ||
Kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi, piemēram, Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu un firstu titulus, bet vecumdienās - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja, firsts Karls Līvens 1831.–1833. gados bija Krievijas impērijas izglītības ministrs, firsts [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]] bija viena no centrālajām figūrām [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] u.c. Kopš [[Vācbaltiešu izceļošana]]s, Līvenu dzimta apmetusies Eiropā, lielākā daļa Vācijā. | Kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi, piemēram, Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu un firstu titulus, bet vecumdienās - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja, firsts Karls Līvens 1831.–1833. gados bija Krievijas impērijas izglītības ministrs, firsts [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]] bija viena no centrālajām figūrām [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] u.c. Kopš [[Vācbaltiešu izceļošana]]s, Līvenu dzimta apmetusies Eiropā, lielākā daļa Vācijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. augusts, plkst. 14.09
baroni un firsti Līveni (vc. von Lieven, kr. Ливены) - viena no senākajām un dižciltīgākajām Livonijas bruņniecības dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (filius Gerardi Lyvonis) 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. Ungerni-Šternbergi). Pēc leģendas, Līvenu ģerboņa trīs zelta lilijas sarkanā laukā nāk no Kaupo brauciena uz Aviņonu. Kaupo mazdēls Nikolajs it kā esot šīs dzimtas aizsācējs. XVI gs. no Līveniem nāca divi Igaunijas landrāti - Heinrihs un Reinholds, - savukārt Reinholda dēls Reinholds stājās Zviedrijas karaļa dienestā, ar laiku uzkalpojoties par ģenerālmajoru un Sāmsalas gubernatoru.
- Baroni Līveni:
Reinholds, tā brālis ģenerālis Berends Otto (saukts par Balto Līvenu) un viņu brālēns Georgs 1653. gada 24. septembrī ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu. Otto dēls Hanss Heinrihs (1670.-1733.) arīkļuva par ģenerāli, Valsts padomes locekli un tuvu karaļa Kārļa XII padomdevēju, 1719. gada 31. decembrī ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu (viņa dzimtas līnija beidzās lidz ar tā dēla Hansa Heinriha (1702.-1781.), Pomerānijas gubernatora nāvi, neatstājot pēcnācējus). Savukārt Reinholda dēls ģenerālis Berends Otto (1651.-?), dēvēts par Melno Līvenu, 1703. gadā bija Zviedrijas karaļa gubernators Vismarā (Meklenburgas zemē). No Melnā Līvena dēliem tikai vecākais - ģenerālleitnants barons Berendss Vilhelms (1685.-1771.) - palika Zviedrijas kroņa dienestā, bet pārējie, Baltijai nonākot Krievijas impērijas valdījumā, sāka kalpot jaunajam zemes kungam. Savukārt viņa brālis Vilhelms Heinrihs visai ātri uzkalpojās par īsteno valsts slepenpadomnieku, nostiprinot ģimenes statusu Pēterburgā. Viņa dēls, barons Georgs Reinholds (1696.-1763.) kļuva par ģenerālanšefu un jātnieku gvardes apakšpulkvedi, bet abi pārējie dēli - Mateuss Eberhards (1698.-1762.) un Johans Vilhelms (1708.-1758.) - ar laiku kļuva par ģenerāļiem. Barons Johanns Kristofs (1736.-?) fon Līvens noimperatores Katrīnas II laikā bija Arhangeļskas gubernators, bet imperatora Pāvila I laikā kļuva par infantērijas (kājnieku) ģenerāli.
- Sv. Romas impērijas grāfi:
1789. gadā imperators Jozefs II dāvāja baronam Georgam Fadejam Filipam fon Līvenam impērijas grāfa titulu. Tā vienīgais dēls, Bavārijas karaļa kambarjunkurs un armijas ģenerālmajors Georgs Fadejs Filips (?-1849.) neatstāja mantiniekus (laulībā ar Jūliju f. Lēvenšternu piedzima divas meitas), un šī līnija iznīka.
- Krievijas impērijas grāfi un kņazi:
Kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada Sv. Romas impērijas grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas kņazi (firsti). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi, piemēram, Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu un firstu titulus, bet vecumdienās - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja, firsts Karls Līvens 1831.–1833. gados bija Krievijas impērijas izglītības ministrs, firsts Anatolijs Līvens bija viena no centrālajām figūrām Latvijas Neatkarības karā u.c. Kopš Vācbaltiešu izceļošanas, Līvenu dzimta apmetusies Eiropā, lielākā daļa Vācijā.
No ievērojamākajiem firstu Līvenu īpašumiem jāmin Līvbērzes dzimtmuiža, Mežotnes muižu (ko Šarlotei Margaretai 1797. gadā dāvāja imperators Pāvils I), Bauskas muiža ar pilsdrupām, Derpeles muiža, Svitenes muiža, Balgales muiža, Mežmuiža (Grenzhof), Pelču muiža, Zentenes muiža, Krimuldas muiža, Mercendarbes muiža, Mencendorfas muiža, Bukaišu muiža, Ķekavas Jaunlīvu un Veclīvu muižas, Bruņas muiža (Brunnen), Līvānu muiža u.c. Visus īpašumus (izņemot t.s. neatsavināmo daļu izdzīvošanai) īpašniekiem atņēma un nacionalizēja Latvijas agrārreformas laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Astrīda Beināre. Kaupo un Svētais Grāls. - Jaunā Daugava: Rīga, 2006.
- Lieven A.v. Urkunden und Nachrichten zur Familiengeschichte der Barone, Freiherren, Grafen und Fürsten Lieven. – II Teil. – Mitau, 1911
Resursi internetā par šo tēmu
- Imants Lancmanis. Noskaņas Līvbērzes muižā. // Māksla plus. 6/2001.
- Imants Lancmanis. Pils Blīdenē - senāk un tagad. // Māksla plus. 2/2004.
