Atšķirības starp "Bēri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baehr_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baehr_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Bēri''' (vc. ''von Baehr'', kr. ''фон Беръ'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] u.c., kuras aizsācējs, saskaņā ar leģendu, bijis Hermansburgas [[bejī]] (1158.-1162.) Hugolds. | + | [[Barons|baroni]] '''fon Bēri''' (vc. ''von Baehr'', kr. ''фон Беръ'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]] u.c., kuras aizsācējs, saskaņā ar leģendu, bijis Hermansburgas [[bejī]] (1158.-1162.) Hugolds. |
Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas [[Fogts|fogtu]]. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula [[prāvests]]. 1562. Dītrihs un Ulrihs atgriezās vācu zemēs, bet Livonijā palika un dzimtu turpināja jaunākais dēls Johanns (1543.-?). Starp lielākajiem dzimtas īpašumiem Baltijā jāmin Zlēku (''Schleck''), Ēdoles (''Edwahlen''), Cīravas (''Zierau''), Ugāles (''Ugahlen''), Popes (''Popen''), Vārenbrokas (''Wahrenbrock'') muižas. Kopš 1829. gada Krievijas impērijas dokumentos fon Bēri tiek dēvēti par baroniem, bet titulu juridiski apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]] 1853. gadā. | Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (''Johannes von Münchhausen'') vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas [[Fogts|fogtu]]. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula [[prāvests]]. 1562. Dītrihs un Ulrihs atgriezās vācu zemēs, bet Livonijā palika un dzimtu turpināja jaunākais dēls Johanns (1543.-?). Starp lielākajiem dzimtas īpašumiem Baltijā jāmin Zlēku (''Schleck''), Ēdoles (''Edwahlen''), Cīravas (''Zierau''), Ugāles (''Ugahlen''), Popes (''Popen''), Vārenbrokas (''Wahrenbrock'') muižas. Kopš 1829. gada Krievijas impērijas dokumentos fon Bēri tiek dēvēti par baroniem, bet titulu juridiski apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]] 1853. gadā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. septembris, plkst. 10.53
baroni fon Bēri (vc. von Baehr, kr. фон Беръ) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā u.c., kuras aizsācējs, saskaņā ar leģendu, bijis Hermansburgas bejī (1158.-1162.) Hugolds.
Kurzemes līnijas aizsācējs bija Dītrihs fon Bērs (Behr, miris 1575.) no Lejassaksijas, Ferdenas, kurš kļuva par Kurzemes bīskapa un Sāmsalas-Vīkas bīskapa Johannesa IV (Johannes von Münchhausen) vasali, apprecējās ar tā māsu Annu un kļuva par Sāmsalas fogtu. Arī tā vecākais dēls Ulrihs (1532.–1585.) turpināja nostiprināt dzimtas pozīcijas Livonijā, kopš 1556. gada bija bīskapa koadjutors un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. 1562. Dītrihs un Ulrihs atgriezās vācu zemēs, bet Livonijā palika un dzimtu turpināja jaunākais dēls Johanns (1543.-?). Starp lielākajiem dzimtas īpašumiem Baltijā jāmin Zlēku (Schleck), Ēdoles (Edwahlen), Cīravas (Zierau), Ugāles (Ugahlen), Popes (Popen), Vārenbrokas (Wahrenbrock) muižas. Kopš 1829. gada Krievijas impērijas dokumentos fon Bēri tiek dēvēti par baroniem, bet titulu juridiski apstiprināja Krievijas impērijas Senāts 1853. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Vogell, F. Geschlechts — Geschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr in Hannover und Curland. Celle. 1815. Zwei Theile. 1954—1956. Gottingen.
- Bar, L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar, 1850
- lrich Baron von Behr — Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». Verden. 1979.
- Бароны фон Беръ. Глава 12. // Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. - Митава, 1902
