Atšķirības starp "Boki no Lāmes" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
No dzimtas īpašumiem Igaunijā un bijušajā Ziemeļvidzemē minamas: Alexandershof (1891.–1899.); Arrohof (1796–1820); Neu Bornhusen (1833.–1919.); Engdes (1866–1876) un Nömme (1817.–1829.); Enge (1866–1876) un Lachmes (1599.–1919.); Kechtel (1730.–1772.); Kersel (1679.–1919.), Schwarzhof (1741.–1912.), Willust (1679.–1799.); Alt Köllitz, (1861.-1873.); Kuckulin (1853.–1860.); Ledis (1842.–1854.), Restfer (1828.–1854.) und Waimastfer (1799.–1817.); Ninigal (1732.–1919.); Paenküll (1777.–1822.); Sellie; Woiseck (1748.–1837.) u.c. muižas. | No dzimtas īpašumiem Igaunijā un bijušajā Ziemeļvidzemē minamas: Alexandershof (1891.–1899.); Arrohof (1796–1820); Neu Bornhusen (1833.–1919.); Engdes (1866–1876) un Nömme (1817.–1829.); Enge (1866–1876) un Lachmes (1599.–1919.); Kechtel (1730.–1772.); Kersel (1679.–1919.), Schwarzhof (1741.–1912.), Willust (1679.–1799.); Alt Köllitz, (1861.-1873.); Kuckulin (1853.–1860.); Ledis (1842.–1854.), Restfer (1828.–1854.) und Waimastfer (1799.–1817.); Ninigal (1732.–1919.); Paenküll (1777.–1822.); Sellie; Woiseck (1748.–1837.) u.c. muižas. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.27
fon Boki no Lāmes (vc. Bock a.d.H. Lahmes) - vācu izcelsmes (no Silēzijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Igaunijas guberņā. Voldemārs Boks (Wolmar) XVI gs. ieradās Livonijā, Pērnavā. Viņa mazdēls leitnants Vilhelms (Wilhelm Bock, 1618.-1689.) no karaļa par militāru dienestu 1689. gadā saņēma titulu un tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā kā Boks no Lāmes. 1745. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1818. gadā Heinrihs (Heinrich August von Bock, 1771.-1863.) ierakstīts Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No dzimtas īpašumiem Igaunijā un bijušajā Ziemeļvidzemē minamas: Alexandershof (1891.–1899.); Arrohof (1796–1820); Neu Bornhusen (1833.–1919.); Engdes (1866–1876) un Nömme (1817.–1829.); Enge (1866–1876) un Lachmes (1599.–1919.); Kechtel (1730.–1772.); Kersel (1679.–1919.), Schwarzhof (1741.–1912.), Willust (1679.–1799.); Alt Köllitz, (1861.-1873.); Kuckulin (1853.–1860.); Ledis (1842.–1854.), Restfer (1828.–1854.) und Waimastfer (1799.–1817.); Ninigal (1732.–1919.); Paenküll (1777.–1822.); Sellie; Woiseck (1748.–1837.) u.c. muižas.
