Atšķirības starp "Breverni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Breverni''' (vc. ''von Brevern'', kr. ''фон Бреверны'') - muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir kāds Johans Breverns, (1616.-1700.) no Silēzijas, vēlāk Rīgas [[superintendants]]. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI 1694. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, kopš 1717. gada, tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas, kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls (1704.-1744.) - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, izcils diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740.-1741.), imperatores Elizabetes konferencministrs. Pateicoties dzimtas tradīcijai veidot plašas bibliotēkas, līdz mūsu dienām saglabājies no justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (1663.-1721.) kolekcijas nākušais [[Helmsa hronika|Helmsa hronikas Breverna noraksts]]. Arī citi Breverni, pateicoties savai izglītotībai un audzināšanai, ieņēma augstus amatus impērijā, piemēram, Kristofs Engelbrehts fon Breverns (''Christoph Engelbrecht von Brevern'') bija Kurzemes gubernators (1827.–1853.), šo pašu amatu ieņēma (1858.–1868.) arī Johans fon Breverns (''Johann von Brevern''). 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | fon '''Breverni''' (vc. ''von Brevern'', kr. ''фон Бреверны'') - muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir kāds Johans Breverns, (1616.-1700.) no Silēzijas, vēlāk Rīgas [[superintendants]]. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI 1694. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, kopš 1717. gada, tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas, kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls (1704.-1744.) - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, izcils diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740.-1741.), imperatores Elizabetes konferencministrs. Pateicoties dzimtas tradīcijai veidot plašas bibliotēkas, līdz mūsu dienām saglabājies no justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (1663.-1721.) kolekcijas nākušais [[Helmsa hronika|Helmsa hronikas Breverna noraksts]]. Arī citi Breverni, pateicoties savai izglītotībai un audzināšanai, ieņēma augstus amatus impērijā, piemēram, Kristofs Engelbrehts fon Breverns (''Christoph Engelbrecht von Brevern'') bija Kurzemes gubernators (1827.–1853.), šo pašu amatu ieņēma (1858.–1868.) arī Johans fon Breverns (''Johann von Brevern''). 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| − | No īpašumiem Baltijā var minēt Vanu jeb Vecmuižu (''Altenhof''), Jemperes (''Jömper''), Saksas (''Saximois''), Kērsas (''Kärsa''), Kārļu (''Kaarli'') u.c. muižas. | + | No īpašumiem Baltijā var minēt Vanu jeb Vecmuižu (''Altenhof''), Jemperes (''Jömper''), Saksas (''Saximois''), Kērsas (''Kärsa''), Kārļu (''Kaarli''), Mardas u.c. muižas. |
Skat. arī: [[Breverni de la Gardi|Breverni de la Gardi]] | Skat. arī: [[Breverni de la Gardi|Breverni de la Gardi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. oktobris, plkst. 08.29
fon Breverni (vc. von Brevern, kr. фон Бреверны) - muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir kāds Johans Breverns, (1616.-1700.) no Silēzijas, vēlāk Rīgas superintendants. Divreiz precējies. Otrajā laulībā piedzimis dēls Hermanis, kuru Zviedrijas karalis Kārlis XI 1694. gadā iecēla dižciltīgo kārtā, kopš 1717. gada, tūlīt pēc Krievijas justīcijas kolēģijas izveidošanas, kļuva par kolēģijas viceprezidentu un īsteno padomnieku. Hermaņa dēls Karls (1704.-1744.) - Krievijas impērijas slepenpadomnieks, izcils diplomāts, Krievijas Zinātņu akadēmijas 4. prezidents (1740.-1741.), imperatores Elizabetes konferencministrs. Pateicoties dzimtas tradīcijai veidot plašas bibliotēkas, līdz mūsu dienām saglabājies no justīckolēģijas viceprezidenta un Vidzemes hoftiesas viceprezidenta Hermaņa fon Breverna (1663.-1721.) kolekcijas nākušais Helmsa hronikas Breverna noraksts. Arī citi Breverni, pateicoties savai izglītotībai un audzināšanai, ieņēma augstus amatus impērijā, piemēram, Kristofs Engelbrehts fon Breverns (Christoph Engelbrecht von Brevern) bija Kurzemes gubernators (1827.–1853.), šo pašu amatu ieņēma (1858.–1868.) arī Johans fon Breverns (Johann von Brevern). 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No īpašumiem Baltijā var minēt Vanu jeb Vecmuižu (Altenhof), Jemperes (Jömper), Saksas (Saximois), Kērsas (Kärsa), Kārļu (Kaarli), Mardas u.c. muižas.
Skat. arī: Breverni de la Gardi
