Atšķirības starp "Bremseni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bromsen_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Bromsen_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Bremseni''' (vc. ''von Brömsen'') - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir | + | fon '''Bremseni''' (vc. ''von Brömsen'') - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas [[birģermeistars]] Johans (''Johan Bröms'', ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās: |
* Kongatas (''Congata'') nams jeb Rīgas līnija (''von Broemsen''), Johana mazdēla Juliusa (''Johan Julius'') pēcnācēji, 1778. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | * Kongatas (''Congata'') nams jeb Rīgas līnija (''von Broemsen''), Johana mazdēla Juliusa (''Johan Julius'') pēcnācēji, 1778. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. | ||
| − | * Samhofas ('' | + | * Samhofas (''Samhof'') nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. |
| + | No dzimtas valdījumā īsāku vai ilgāku laika sprīdi bijušiem īpašumiem jāmin: Kukulinas (''Kuckulin''), Paidlas (''Samhof''), Josu (''Waimel-Neuhof''), Veikes-Kongutas (''Klein-Kongota''), Ķeipenes (''Keipen''), Drabešu (''Drobbusch''), Nēķenu (''Noetkenshof''), Kārkļu (''Neu-Geistershof''), Jaunpils (''Schloß Jürgensburg''), Vecjērcēnu (''Neu-Wohlfahrt'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. oktobris, plkst. 13.34
fon Bremseni (vc. von Brömsen) - zviedru izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Tērbatas birģermeistars Johans (Johan Bröms, ?-1684.), kurš no Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1678. gadā saņēma dižciltību, turpmāk saucoties par Bremsenu. 1680. gadā Johans Bremsens tika uzņemts Zviedrijas bruņniecībā. XVIII gs. beigās dzimta sadalījās divās līnijās:
- Kongatas (Congata) nams jeb Rīgas līnija (von Broemsen), Johana mazdēla Juliusa (Johan Julius) pēcnācēji, 1778. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
- Samhofas (Samhof) nams jeb Igaunijas līnija, 1745. gadā ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No dzimtas valdījumā īsāku vai ilgāku laika sprīdi bijušiem īpašumiem jāmin: Kukulinas (Kuckulin), Paidlas (Samhof), Josu (Waimel-Neuhof), Veikes-Kongutas (Klein-Kongota), Ķeipenes (Keipen), Drabešu (Drobbusch), Nēķenu (Noetkenshof), Kārkļu (Neu-Geistershof), Jaunpils (Schloß Jürgensburg), Vecjērcēnu (Neu-Wohlfahrt) u.c. muižas.
