Atšķirības starp "Bruiningi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bruiningk_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni Bruiningi]] | [[Attēls:Bruiningk_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni Bruiningi]] | ||
| − | [[Attēls:Bruiningk_adH_Hellenorm_Wappen.png|thumb|200px| | + | [[Attēls:Bruiningk_adH_Hellenorm_Wappen.png|thumb|200px|Bruiningi no Helenormas]] |
| − | [[Attēls:Bruiningk_adH_Wesselshof_Wappen.png|thumb|200px| | + | [[Attēls:Bruiningk_adH_Wesselshof_Wappen.png|thumb|200px|Bruiningi no Veselhofas]] |
baroni fon '''Bruiningi''' (vc. ''von Baron Bruiningk'', kr. ''фон Бруйнингы'') - nīderlandiešu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1779. gadā saņēmuši dižciltību, kļūstot par Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Dzimtai paplašinoties, pamazām sadalījās vairākās līnijās, kas atšķīrās pēc [[dzimtmuiža]]s nosaukuma un ģerboņu niansēm, piemēram, Bruiningi no Helenormas (''Bruiningk a. d. H. Hellenorm'', Hellenurme mūsd. Igaunijā, Vidzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1747. gadā), Bruiningi no Veselhofas (''Bruiningk a. d. H. Wesselshof'', Veselava mūsdienu Latvijā, Vidzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1780. gadā) u.c. No Baltijā ievērojamākajām personām jāmin Vidzemes [[superintendants]] (1711.–1736.) Heinrihs fon Bruinings. Vairāki Bruiningi, [[Brāļu draudzes|Brāļu draudžu]] ideju ietekmēti, sāka interesēties par igauņu un latviešu zemnieku dzīvesveidu un atbalstīja vietējo tautu nacionālo atmodu, piemēram, Karls fon Bruinings (1782.–1848.), kurš nenogurstoši veicināja skolas izglītību zemniekiem, vēlējās tikt apbedīts igauņu kapsētā, kopā ar tautu, „kurai viņa sirds pukstēja visu mūžu” (viņu pēdējā gaitā pavadīja daudz igauņu no Brāļu draudzēm). Ievērojama loma [[Latvijas vēsture]]s izpētē, bija ievērojamajam vēsturniekam [[Bruinings Hermans Gotfrīgs Roberts fon|Hermanim fon Bruiningam]] (1849.-1927.), kurš, starp citu, izveidoja jaunizveidotās Latvijas Republikas valsts un pašvaldības heraldiku. | baroni fon '''Bruiningi''' (vc. ''von Baron Bruiningk'', kr. ''фон Бруйнингы'') - nīderlandiešu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. 1779. gadā saņēmuši dižciltību, kļūstot par Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Dzimtai paplašinoties, pamazām sadalījās vairākās līnijās, kas atšķīrās pēc [[dzimtmuiža]]s nosaukuma un ģerboņu niansēm, piemēram, Bruiningi no Helenormas (''Bruiningk a. d. H. Hellenorm'', Hellenurme mūsd. Igaunijā, Vidzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1747. gadā), Bruiningi no Veselhofas (''Bruiningk a. d. H. Wesselshof'', Veselava mūsdienu Latvijā, Vidzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1780. gadā) u.c. No Baltijā ievērojamākajām personām jāmin Vidzemes [[superintendants]] (1711.–1736.) Heinrihs fon Bruinings. Vairāki Bruiningi, [[Brāļu draudzes|Brāļu draudžu]] ideju ietekmēti, sāka interesēties par igauņu un latviešu zemnieku dzīvesveidu un atbalstīja vietējo tautu nacionālo atmodu, piemēram, Karls fon Bruinings (1782.–1848.), kurš nenogurstoši veicināja skolas izglītību zemniekiem, vēlējās tikt apbedīts igauņu kapsētā, kopā ar tautu, „kurai viņa sirds pukstēja visu mūžu” (viņu pēdējā gaitā pavadīja daudz igauņu no Brāļu draudzēm). Ievērojama loma [[Latvijas vēsture]]s izpētē, bija ievērojamajam vēsturniekam [[Bruinings Hermans Gotfrīgs Roberts fon|Hermanim fon Bruiningam]] (1849.-1927.), kurš, starp citu, izveidoja jaunizveidotās Latvijas Republikas valsts un pašvaldības heraldiku. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. oktobris, plkst. 09.36
baroni fon Bruiningi (vc. von Baron Bruiningk, kr. фон Бруйнингы) - nīderlandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1779. gadā saņēmuši dižciltību, kļūstot par Sv. Romas impērijas brīvkungiem. Dzimtai paplašinoties, pamazām sadalījās vairākās līnijās, kas atšķīrās pēc dzimtmuižas nosaukuma un ģerboņu niansēm, piemēram, Bruiningi no Helenormas (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, Hellenurme mūsd. Igaunijā, Vidzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1747. gadā), Bruiningi no Veselhofas (Bruiningk a. d. H. Wesselshof, Veselava mūsdienu Latvijā, Vidzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1780. gadā) u.c. No Baltijā ievērojamākajām personām jāmin Vidzemes superintendants (1711.–1736.) Heinrihs fon Bruinings. Vairāki Bruiningi, Brāļu draudžu ideju ietekmēti, sāka interesēties par igauņu un latviešu zemnieku dzīvesveidu un atbalstīja vietējo tautu nacionālo atmodu, piemēram, Karls fon Bruinings (1782.–1848.), kurš nenogurstoši veicināja skolas izglītību zemniekiem, vēlējās tikt apbedīts igauņu kapsētā, kopā ar tautu, „kurai viņa sirds pukstēja visu mūžu” (viņu pēdējā gaitā pavadīja daudz igauņu no Brāļu draudzēm). Ievērojama loma Latvijas vēstures izpētē, bija ievērojamajam vēsturniekam Hermanim fon Bruiningam (1849.-1927.), kurš, starp citu, izveidoja jaunizveidotās Latvijas Republikas valsts un pašvaldības heraldiku.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Veselavas (Wesselshof), Pauļu, Helenormas (Hellenorm), Paloperas (Palloper), Arolas (Arrol), Rastveres (Restfer, oder Ludenhof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Stammtafeln Des Geschlechts Der Freiherrn Von Meyendorff A. D. H. Uexküll. - Elektro-Typographie O. Jehpe, 1915 - 8 S.
- Hermann von Bruiningk. Das Geschlecht von Bruiningk in Livland: Familiengeschichtliche Nachrichten. - Adamant Media Corporation, 2002 - 415 S. ISBN 0543948641
Resursi internetā par šo tēmu
- Meyendorff von Uexküll Wappen - Estonian Historical Archive
- Kristi Metste. The sentimental revolution of Marie von Bruiningk.
