Atšķirības starp "Bukshevdeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Buxhoewden_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshēvdenu (~1170.-~1230.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.) grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.). | + | baroni un grāfi '''Bukshevdeni''' (vc. ''von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden'', kr. ''Буксгевдены''), beletristikā arī '''Bukshēvdeni''' - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshēvdenu (~1170.-~1230.), Baltijas [[ģenerālgubernators]] (1803.–1810.) grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. ''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', kr. ''граф Фёдор Фёдорович Буксгевден'', 1750.–1811.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (''Weißenhof, Haltermanns Höfchen''), Palsmanes (''Palzmar''), Ruperta u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (''Weißenhof, Haltermanns Höfchen''), Palsmanes (''Palzmar''), Ruperta u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. novembris, plkst. 11.51
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshēvdenu (~1170.-~1230.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.) grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta u.c. muižas.
