Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]]. | '''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]]. | ||
Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī (oficiālā pavēle leģiona izveidošanai datēta vēlāk, 1943. gada 10. februārī) apvienoja pirmos 3 [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 kārtības dienesta bataljonus, bet sākot ar 1942. gadu, kad apsīka brīvprātīgo pieplūdums, arī mobilizētos), piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. | Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī (oficiālā pavēle leģiona izveidošanai datēta vēlāk, 1943. gada 10. februārī) apvienoja pirmos 3 [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 kārtības dienesta bataljonus, bet sākot ar 1942. gadu, kad apsīka brīvprātīgo pieplūdums, arī mobilizētos), piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. Pēc tam, kad tika atzīts, ka ieroču SS daļas bija pakļautas [[SS]] tikai juridiski, un nav iesaistītas nekādos kara noziegumos, no 15. divīzijas karavīriem tika sakomplektētas īpašas apsardzes rotas, kas veica garnizona dienestu vairākās sabiedroto okupētās Vācijas pilsētās, bet pēc tam apsargāja Nirnbergas kara tribunāla procesu, kā arī arestētos kara noziedzniekus. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000–80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem. | ||
== == | == == | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. marts, plkst. 19.46
Latviešu leģions (vc. Lettische Legion) - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām ieroču SS, SD un kārtības dienesta vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas vērmahta sastāvā karoja pret Sabiedrotajiem.
Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī (oficiālā pavēle leģiona izveidošanai datēta vēlāk, 1943. gada 10. februārī) apvienoja pirmos 3 kārtības dienesta bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 kārtības dienesta bataljonus, bet sākot ar 1942. gadu, kad apsīka brīvprātīgo pieplūdums, arī mobilizētos), piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (Lettische Freiwilligen Legion). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija[1], pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku divīzijas, kuras juridiski tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai kā ieroču SS vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc Kurzemes katla kapitulācijas 8. maijā. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. Pēc tam, kad tika atzīts, ka ieroču SS daļas bija pakļautas SS tikai juridiski, un nav iesaistītas nekādos kara noziegumos, no 15. divīzijas karavīriem tika sakomplektētas īpašas apsardzes rotas, kas veica garnizona dienestu vairākās sabiedroto okupētās Vācijas pilsētās, bet pēc tam apsargāja Nirnbergas kara tribunāla procesu, kā arī arestētos kara noziedzniekus. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000–80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
-
Volhova, 1943. gada rudens -
jauniesauktais Evalds -
jauniesauktie (2.04.1944.) -
Esplanādē, Rīgā -
Rīgas ielās -
ierinda (Rīgā) -
ierinda (Rīgā) -
apmācībās -
Egils Kalme -
atgriežas no apmācībām -
Liepājā (1944.) -
pie pirts frontē -
lt. Vilberts Ejubs -
lt. Vilberts Ejubs -
pusdienošana -
pusdienošana -
pie baznīcas -
pie baznīcas -
pie baznīcas -
lt. Cauce kazarmās (1944.) -
Utināns -
Vilberts Ejubs -
Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas -
Gorškovas sādža -
Gorškovas sādža -
Gorškovas sādža -
atpūtā -
04.1944. -
Egils Kalme-Ozoliņš -
pēc kritušo apbedīšanas -
pēc kritušo apbedīšanas -
virsnieki -
atpūtas brīdis -
atpūtas brīdis -
-
leitnants Cauce -
15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts -
15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts -
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris -
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris -
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris -
15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts -
15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts -
15. divizija. Ievainoto transportēšana. Pomerānija, 1945. gada marts. -
Kaps. Pomerānija, 1945. gada marts.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
- Kārlis Zvirgzdiņš. Jauniegūtie 15. divīzijas štāba dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.2. 36.-51. lpp. ISSN 1407-2270
- Kā PSRS Valsts drošības Tautas komisariāts 1943. gadā vērtēja Latviešu leģionu (R. Vīksnes ievads). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1998. Nr.3., 130.-135. lpp.
- Turčinskis Zigmārs. Vācu abvērgrupas 212 izlūku - diversantu skolā apmācītie latgaliešu diversanti. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2004. Nr.4., 116.-133. lpp.
