Atšķirības starp "Kronmani" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Cronmann_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Cronmann_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Kronmani''' (vc. ''von Cronmann'', kr. ''фон Кронманы'') - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (''Hans Detterman, adlad Cronman'', ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību. | + | fon '''Kronmani''' (vc. ''von Cronmann'', kr. ''фон Кронманы'') - skotu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (''Hans Detterman, adlad Cronman'', ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību. |
| − | * Hansa dēls Joahims (''Joachim Cronman'', 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par | + | * Hansa dēls Joahims (''Joachim Cronman'', 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu. |
| + | ** Johans Kronmans (''Johan Cronman'', 1662.-1737.), ģenerālleitnants, [[barons]] | ||
** Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (''Gustaf Vilhelm'', 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni. | ** Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (''Gustaf Vilhelm'', 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni. | ||
*** Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas. | *** Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas. | ||
| 11. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* Hansa dēls Fricis (''Fritz'', ?-1690.), pulkvedis, Nīderlandē ģenerāladjutants. | * Hansa dēls Fricis (''Fritz'', ?-1690.), pulkvedis, Nīderlandē ģenerāladjutants. | ||
| − | Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (''Fritz Cronman'', 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (''Hans Detterman Cronman'', 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), | + | Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (''Fritz Cronman'', 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (''Hans Detterman Cronman'', 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), ģenerālleitnants Johans Kronmans (''Johan Cronman'', 1662.-1737.), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksejs Kronmans (''Алексей Алексеевич Кронман'', 1834.-1898.). |
Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (''Fossenberg''), Vecķeipenes (''Kaipen''), Jaunelkšņu (''Ledmannshof, Elkendorf''), Alatskivi (''Allatzkiwwi'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (''Fossenberg''), Vecķeipenes (''Kaipen''), Jaunelkšņu (''Ledmannshof, Elkendorf''), Alatskivi (''Allatzkiwwi'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. decembris, plkst. 12.39
fon Kronmani (vc. von Cronmann, kr. фон Кронманы) - skotu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (Hans Detterman, adlad Cronman, ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību.
- Hansa dēls Joahims (Joachim Cronman, 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, Daugavgrīvas cietokšņa komandantu.
- Johans Kronmans (Johan Cronman, 1662.-1737.), ģenerālleitnants, barons
- Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (Gustaf Vilhelm, 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.
- Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas.
- Hanss (Hans Vilhelm, 1722.-1754.), bruģa tiesas virstiesnesis.
- Otto Gustavs (Otto Gustav, 1750.-?), obervaktmeistars (majors).
- Aleksejs (1790.-?), ģenerālmajors
- Aleksejs (Алексей Алексеевич Кронман, 1834.-1898.), infantērijas ģenerālis.
- Aleksejs (1790.-?), ģenerālmajors
- Otto Gustavs (Otto Gustav, 1750.-?), obervaktmeistars (majors).
- Hanss (Hans Vilhelm, 1722.-1754.), bruģa tiesas virstiesnesis.
- Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas.
- Hansa dēls Francis (Franc), pulkvedis.
- Hansa dēls Fricis (Fritz, ?-1690.), pulkvedis, Nīderlandē ģenerāladjutants.
Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (Fritz Cronman, 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (Hans Detterman Cronman, 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), ģenerālleitnants Johans Kronmans (Johan Cronman, 1662.-1737.), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksejs Kronmans (Алексей Алексеевич Кронман, 1834.-1898.).
Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (Fossenberg), Vecķeipenes (Kaipen), Jaunelkšņu (Ledmannshof, Elkendorf), Alatskivi (Allatzkiwwi) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Public Member Photos & Scanned Documents results for Cronmann - ancestry.com
- Cronmann - adelsvapen.com
