Atšķirības starp "Goldingena" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Antoniška, D. Kuldīga kā Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, 1596–1616. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.4, 1993, 147.–154. lpp. | * Antoniška, D. Kuldīga kā Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, 1596–1616. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.4, 1993, 147.–154. lpp. | ||
| + | * Kuldīgas arhitektūras pagātne un tagadne. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 1982, 2. apr., 16. lpp. | ||
* Kapenieks, P. Kuldīgas pilsētas rekonstrukcija. Padomju Kuldīga, Nr.85, 1948, 19. jūl., 1. lpp. | * Kapenieks, P. Kuldīgas pilsētas rekonstrukcija. Padomju Kuldīga, Nr.85, 1948, 19. jūl., 1. lpp. | ||
---- | ---- | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 15.48
Goldingena (vāc. Goldingen) - mūsdienu Kuldīgas nosaukums līdz 1919. gadam. Miests, vēlāk pilsēta Kurzemē. Kā apdzīvota vieta fiksēta jau IX gs. kā blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā esoša liela tirgotāju un amatnieku apmetne. Amatnieku un tirgotāju apmetne pie Kuldīgas pils varētu būt izveidojusies jau diezgan agri, jo ordeņa pils apmetnei nodrošināja aizsardzību. Atrodoties ekonomiski izdevīgā vietā, tā izauga par pilsētu (1355. gada 28. aprīlī mestrs Gosvins no Herikes piešķīra pilsētai Rīgas pilsētas tiesības, kā arī patrimoniālo apgabalu), kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.-1616. gadā bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Uzplaukumu piedzīvoja XVII gs. otrajā pusē, kad kuģi no Goldingenas ostas pa Ventu devās braucienos uz Rietumeiropu. Goldingenai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģubūvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653.-1667.) un Ziemeļu (1700.-1721.) karu laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem.
Literatūra par šo tēmu
- Antoniška, D. Kuldīga kā Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, 1596–1616. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr.4, 1993, 147.–154. lpp.
- Kuldīgas arhitektūras pagātne un tagadne. Literatūra un Māksla, Nr. 14, 1982, 2. apr., 16. lpp.
- Kapenieks, P. Kuldīgas pilsētas rekonstrukcija. Padomju Kuldīga, Nr.85, 1948, 19. jūl., 1. lpp.
- Albert Bauer. Die Wartgutsteuerliste der Komturei Goldingen. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. XXV, Heft 1, Riga, 1933
- Hennig E. Geschihte der Stadt Goldingen in Kurland - Mitau, 1809
Resursi internetā par šo tēmu
- Kuldīgas vēsture - Kuldīgas tūrisma un informācijas cents.
- Kuldīga - Liepājas Pedagoģijas akadēmijas resurss
- Dzenis A. Kuldīgas pils no varenības līdz sabrukumam
- Kuldigas pils inventars - uzskaitījis bijušais galvenais fogts un vahtmeistars Heinrihs Dankenbergs un nodevis leitnantam Francim Julio Fenstam 1656. gada 10.augustā. (.pdf) LVVA 6999.f., 2.apr., 1.l. 1.-11.b.lp.
- Hercoga Kuldigas pils galvenas ekas inventārapraksts 1699.gada 22., 24., 25. un 27. aprīlis. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 368.lieta, 23.-30.lp.
- Gleznu un citu priekšmetu, kas atradušies Kuldigas pils lielaja zale, saraksts. 1696. gada 15. oktobris. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 357.lieta, 8.-11.lp.
- Kuldīgas pils ieroču un hercoga istabas priekšmetu inventārsaraksts. 1711. gada 13. aprīlis. (.pdf) LVVA 6999.f., 44.apr., 356.l., 87.lp.
- Kuldigas pils dzirnavu inventarapraksts. 1719. gads. (.pdf) LVVA, 6999.f., 44.apr., 369.l., 14.lp.
