Atšķirības starp "Lielais kara ceļš" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 130. lpp. | * Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 130. lpp. | ||
* Vilnis Pāvulāns. Satiksmes ceļi Latvijā XIII-XVII gs. - Zinātne: Rīga, 1971. - 235 lpp. | * Vilnis Pāvulāns. Satiksmes ceļi Latvijā XIII-XVII gs. - Zinātne: Rīga, 1971. - 235 lpp. | ||
| + | * Mugurevičs E. Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. // Arheoloģija un etnogrāfija, III, Rīga, 1961. | ||
---- | ---- | ||
* Richter's. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. - II. Band: Kurland. - Riga, 1900. - S. 164. | * Richter's. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. - II. Band: Kurland. - Riga, 1900. - S. 164. | ||
[[Kategorija:Komunikāciju līnijas]] | [[Kategorija:Komunikāciju līnijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 16. februāris, plkst. 11.13
Livonijas Lielais kara ceļš (Hellweg, Heerstrasse) - XIII-XV gs. Livonijā pastāvējušais lielākais ceļa maršruts, izveidojies, pārvietojoties Vācu ordeņa bruņotajām vienībām kā to regulārs maršruts. Ceļš veda no Rīgas cauri Tukumam, Kandavai, Kuldīgai, Aizputei, Durbei, Grobiņai un Rucavai, tad gar jūras krastu uz Palangu un Klaipēdu - tālāk veda uz Kēnigsbergu un Dancigu.
Literatūra par šo tēmu
- Dišlere I. Tukuma miesta attīstība un nozīme Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 130. lpp.
- Vilnis Pāvulāns. Satiksmes ceļi Latvijā XIII-XVII gs. - Zinātne: Rīga, 1971. - 235 lpp.
- Mugurevičs E. Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. // Arheoloģija un etnogrāfija, III, Rīga, 1961.
- Richter's. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. - II. Band: Kurland. - Riga, 1900. - S. 164.
