Frīderici: Atšķirības starp versijām

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Friederici_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
[[Attēls:Friederici_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
fon '''Frideriki''' (vc. ''von Friederici, Friderici, Friedericy''; kr. ''фон Фридерикси'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks.
fon '''Frideriki''' (vc. ''von Friederici, Friderici, Friedericy''; kr. ''фон Фридерици'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks. 1756. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.


[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. februāris, plkst. 14.27

fon Frideriki (vc. von Friederici, Friderici, Friedericy; kr. фон Фридерици) - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Igaunijas guberņā. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks. 1756. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.