Atšķirības starp "Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos" versijām
m (→) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:paraadee.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:paraadee.png|right|thumb|250px|]] | ||
| − | '''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]]. | + | '''Latviešu leģions''' (vc. ''Lettische Legion'', kr. ''латышский легион'') - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām [[ieroču SS]], [[SD]] un [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas [[Vērmahts|vērmahta]] sastāvā karoja pret [[Sabiedrotie|Sabiedrotajiem]]. |
Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī (oficiālā pavēle leģiona izveidošanai datēta vēlāk, 1943. gada 10. februārī) apvienoja pirmos 3 [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 kārtības dienesta bataljonus, bet sākot ar 1942. gadu, kad apsīka brīvprātīgo pieplūdums, arī mobilizētos), piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. Pēc tam, kad tika atzīts, ka ieroču SS daļas bija pakļautas [[SS]] tikai juridiski, un nav iesaistītas nekādos kara noziegumos, 1946. gadā no 15. divīzijas karavīriem tika sakomplektētas 4 apsardzes rotas (kopā ap 1000 vīru), kas veica garnizona dienestu vairākās sabiedroto okupētās Vācijas pilsētās, bet kopš 1947. gada apsargāja Nirnbergas kara tribunāla procesu, kā arī arestētos kara noziedzniekus. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000–80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem. | Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī (oficiālā pavēle leģiona izveidošanai datēta vēlāk, 1943. gada 10. februārī) apvienoja pirmos 3 [[Šucmaņi|kārtības dienesta]] bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 kārtības dienesta bataljonus, bet sākot ar 1942. gadu, kad apsīka brīvprātīgo pieplūdums, arī mobilizētos), piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (''Lettische Freiwilligen Legion''). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija<ref>Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.</ref>, pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku [[divīzija]]s, kuras juridiski tika pakļautas [[Apsardzes spēki|SS]] karaspēka virsvadībai kā [[ieroču SS]] vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc [[Kurzemes katls|Kurzemes katla]] kapitulācijas 8. maijā. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. Pēc tam, kad tika atzīts, ka ieroču SS daļas bija pakļautas [[SS]] tikai juridiski, un nav iesaistītas nekādos kara noziegumos, 1946. gadā no 15. divīzijas karavīriem tika sakomplektētas 4 apsardzes rotas (kopā ap 1000 vīru), kas veica garnizona dienestu vairākās sabiedroto okupētās Vācijas pilsētās, bet kopš 1947. gada apsargāja Nirnbergas kara tribunāla procesu, kā arī arestētos kara noziedzniekus. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000–80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. marts, plkst. 19.07
Latviešu leģions (vc. Lettische Legion, kr. латышский легион) - kopējs apzīmējums nacistiskās Vācijas dienestā esošām no okupētās Latvijas pilsoņiem (brīvprātīgajiem un piespiedu kārtā mobilizētajiem) saformētām ieroču SS, SD un kārtības dienesta vienībām 2. Pasaules kara gados (1941.-1945.), kas vērmahta sastāvā karoja pret Sabiedrotajiem.
Termins parādās, kad 1943. gada 24. janvārī (oficiālā pavēle leģiona izveidošanai datēta vēlāk, 1943. gada 10. februārī) apvienoja pirmos 3 kārtības dienesta bataljonus (vēlāk tiem pievienoja vēl 8 kārtības dienesta bataljonus, bet sākot ar 1942. gadu, kad apsīka brīvprātīgo pieplūdums, arī mobilizētos), piešķirot jaunajai vienībai nosaukumu ”Latviešu brīvprātīgo leģions” (Lettische Freiwilligen Legion). Tā kā papildu brīvprātīgo nebija[1], pārstāja lietot arī apzīmējumu "brīvprātīgo leģions", bet 1943. gadā okupētās Latvijas teritorijā obligātās mobilizācijas kārtā izveidoja divas kājnieku divīzijas, kuras juridiski tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai kā ieroču SS vienības, un nosūtītas uz Austrumu fronti vērmahta vadības rīcībā. Latviešu leģionu izmantoja kā palīgspēkus, lai atbalstītu vērmahta kaujas vienības. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc Kurzemes katla kapitulācijas 8. maijā. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. Pēc tam, kad tika atzīts, ka ieroču SS daļas bija pakļautas SS tikai juridiski, un nav iesaistītas nekādos kara noziegumos, 1946. gadā no 15. divīzijas karavīriem tika sakomplektētas 4 apsardzes rotas (kopā ap 1000 vīru), kas veica garnizona dienestu vairākās sabiedroto okupētās Vācijas pilsētās, bet kopš 1947. gada apsargāja Nirnbergas kara tribunāla procesu, kā arī arestētos kara noziedzniekus. Kopumā Vācijas karā pret Sabiedrotajiem gāja bojā apmēram 70 000–80 000 leģionāru no Latvijas, kas bija 55-60% no visiem Vācijas bruņotajos spēkos mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
Satura rādītājs
Volhova, 1943. gada rudens
mobilizētais Evalds
mobilizētie (2.04.1944.)
Esplanādē, Rīgā
Rīgas ielās
ierinda (Rīgā)
ierinda (Rīgā)
apmācībās
Egils Kalme
atgriežas no apmācībām
Liepājā (1944.)
pie pirts frontē
lt. Vilberts Ejubs
lt. Vilberts Ejubs
pusdienošana
pusdienošana
pie baznīcas
pie baznīcas
pie baznīcas
lt. Cauce kazarmās (1944.)
Utināns
Vilberts Ejubs
Vilberts Ejubs pie daļas kancelejas
Gorškovas sādža
Gorškovas sādža
Gorškovas sādža
atpūtā
04.1944.
Egils Kalme-Ozoliņš
pēc kritušo apbedīšanas
pēc kritušo apbedīšanas
virsnieki
atpūtas brīdis
atpūtas brīdis
leitnants Cauce
15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
15. divīzija - kāpšana kuģos, lai pardislocētos uz Vāciju. Rīgas osta, 1944. gada augusts
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
15. divīzija, Pomerānija, 1945. gada februāris
15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
15. divīzija, atkāpjoties gar Baltijas jūras krastu. Pomerānija, 1945. gada marts
15. divizija. Ievainoto transportēšana. Pomerānija, 1945. gada marts.
Kaps. Pomerānija, 1945. gada marts.
Nirnberga, 1947.
Štutgarte, 1948.
Štutgarte, 1948.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Spriežot pēc LVVA esošajiem dokumentiem, brīvprātīgie bija aptuveni 4% vēlākā latviešu leģiona personālsastāva. 1944. gada otrajā pusē dezertieru īpatsvars sasniedza 30%.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
- Kārlis Zvirgzdiņš. Jauniegūtie 15. divīzijas štāba dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā. // Latvijas arhīvi. 2006. Nr.2. 36.-51. lpp. ISSN 1407-2270
- Kā PSRS Valsts drošības Tautas komisariāts 1943. gadā vērtēja Latviešu leģionu (R. Vīksnes ievads). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1998. Nr.3., 130.-135. lpp.
- Turčinskis Zigmārs. Vācu abvērgrupas 212 izlūku - diversantu skolā apmācītie latgaliešu diversanti. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2004. Nr.4., 116.-133. lpp.
