Atšķirības starp "Kujakas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kujaka''' (no mng. ''хуяг'' - "piesiets, sasiets"; an. ''quyaq'', kr. ''куяк'') – [[brigandina]]s tipa [[bruņas]] (pie ādas vestes piekniedētas metāla plāksnītes, kas nosedz muguru un vēderu), ieviestas [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], bet Centrālāzijā un Austrumeiropā izplatījies līdz ar mongoļu iekarojumiem XIII gs. Pirmo reizi avotos pieminēts XI gs. tjurku tekstos (Balasagundas Jusufa (1069-1070) sacerējumā "Ketagdu bilik"). Plāksnes tika pie pamatnes stiprinātas kreisajā vai labajā augšējā plāksnes stūrī, kas atšķir to stiprinājuma veidu no klasiskās brigandīnas, kurai plāuksnes stiprinājās gar plāksnes augšējo vai apakšējo malu, vai centrā. | + | '''Kujaka''' (no mng. ''хуяг'' - "piesiets, sasiets"; an. ''quyaq'', kr. ''куяк'') – [[brigandina]]s tipa [[bruņas]] (pie ādas vestes piekniedētas metāla plāksnītes, kas nosedz muguru un vēderu), ieviestas [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], bet Centrālāzijā un Austrumeiropā izplatījies līdz ar mongoļu iekarojumiem XIII gs. Pirmo reizi avotos pieminēts XI gs. tjurku tekstos (Balasagundas Jusufa (1069-1070) sacerējumā "Ketagdu bilik"). Plāksnes netika saistītas ar gredzeniem savā starpā, tika pie pamatnes stiprinātas kreisajā vai labajā augšējā plāksnes stūrī, kas atšķir to stiprinājuma veidu no klasiskās brigandīnas, kurai plāuksnes stiprinājās gar plāksnes augšējo vai apakšējo malu, vai centrā. Dažkārt krūtis un/vai muguru sargāja liela papildu plāksne, vairodziņš. |
Apzīmējums ir visai nosacīts, jo par "kujaku" avotos bieži vien dēvē jebkuras no piekniedētām plāksnītēm sastāvošas bruņas. Austrumāzija visai izplatīts bija šo bruņu tips, kurā plāksnītes no virspuses tiek apvilktas ar audumu. | Apzīmējums ir visai nosacīts, jo par "kujaku" avotos bieži vien dēvē jebkuras no piekniedētām plāksnītēm sastāvošas bruņas. Austrumāzija visai izplatīts bija šo bruņu tips, kurā plāksnītes no virspuses tiek apvilktas ar audumu. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 10. maijs, plkst. 08.14
Kujaka (no mng. хуяг - "piesiets, sasiets"; an. quyaq, kr. куяк) – brigandinas tipa bruņas (pie ādas vestes piekniedētas metāla plāksnītes, kas nosedz muguru un vēderu), ieviestas Senajā Ķīnā, bet Centrālāzijā un Austrumeiropā izplatījies līdz ar mongoļu iekarojumiem XIII gs. Pirmo reizi avotos pieminēts XI gs. tjurku tekstos (Balasagundas Jusufa (1069-1070) sacerējumā "Ketagdu bilik"). Plāksnes netika saistītas ar gredzeniem savā starpā, tika pie pamatnes stiprinātas kreisajā vai labajā augšējā plāksnes stūrī, kas atšķir to stiprinājuma veidu no klasiskās brigandīnas, kurai plāuksnes stiprinājās gar plāksnes augšējo vai apakšējo malu, vai centrā. Dažkārt krūtis un/vai muguru sargāja liela papildu plāksne, vairodziņš.
Apzīmējums ir visai nosacīts, jo par "kujaku" avotos bieži vien dēvē jebkuras no piekniedētām plāksnītēm sastāvošas bruņas. Austrumāzija visai izplatīts bija šo bruņu tips, kurā plāksnītes no virspuses tiek apvilktas ar audumu.
Literatūra par šo tēmu
- Багрин Е. А. Защитное вооружение служилых людей в Сибири и на Дальнем Востоке в XVII—XVIII в. (по письменным источникам) // Русские первопроходцы на Дальнем Востоке в XVII—XIX вв. Историко-археологические исследования. Т. 5, Ч. 1. — Владивосток, 2007. — С.269-283
- М. В. Горелик. Монголо-татарское вооружение второй половины XIV — начала XV вв. // Куликовская битва в истории и культуре нашей Родины. М., 1983.
- М. В. Горелик. Армии монголо-татар X—XIV вв. Воинское искусство, оружие, снаряжение. — М., 2002.
