Atšķirības starp "Ferma" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ferma''' - t.s. sociālistiskās nometnes valstis XX gs. lopkopības objekts [[Kolhozs|kolhozos]] vai [[Sovhozs|sovhozos]], ēku komplekss saimniecības teritorijā, dzīvnieku izmitināšanai, lopbarības sagatavošanai un glabāšanai, kūtsmēslu uzkrāšanai. Kompleksā ietilpa arī piebraucamie ceļi, lopu ganības, tehnika u.tml. Domāts liellopu, t.sk. piena vai gaļas, arī cūku, t.sk. sivēnmāšu vai barokļu, putnu vai aitu turēšanai un izmantošanai (piemēram, govju mehanizētai slaukšanai) vai audzēšanai vairumā. | '''Ferma''' - t.s. sociālistiskās nometnes valstis XX gs. lopkopības objekts [[Kolhozs|kolhozos]] vai [[Sovhozs|sovhozos]], ēku komplekss saimniecības teritorijā, dzīvnieku izmitināšanai, lopbarības sagatavošanai un glabāšanai, kūtsmēslu uzkrāšanai. Kompleksā ietilpa arī piebraucamie ceļi, lopu ganības, tehnika u.tml. Domāts liellopu, t.sk. piena vai gaļas, arī cūku, t.sk. sivēnmāšu vai barokļu, putnu vai aitu turēšanai un izmantošanai (piemēram, govju mehanizētai slaukšanai) vai audzēšanai vairumā. | ||
| − | '''Govju ferma''' bija "ražošanas pamatvienība kolhozu un padomju saimniecību (sovhozu) piena lopkopībā, kas ietvēra attiecīgās saimniecības govju kopumu neatkarīgi no tā, vai tās izvietotas vienā vai vairākās novietnēs. Novietni veidoja ēku un izbūvju komplekss, kurā ietilpa govju kūts ar mehanizētās slaukšanas un dzirdināšanas sistēmu, teļu kūts, barības noliktavas, mēslu krātuves u.c. palīgbūves. Pēc 1965. gada valsts standartiem LPSR apstākļos par minimāli optimālāko ietilpību vienā kūtī uzskatīja Zemgales un Kurzemes saimniecībās vidēji 200 govis, bet Vidzemē un Latvgalē - 150-200 govis, plānojot turpmākajās desmitgadēs darbu optimizēt un mehanizēt tā, lai vienā kūtī būtu koncentrētas 300-400 govis. | + | '''Govju ferma''' bija "ražošanas pamatvienība kolhozu un padomju saimniecību (sovhozu) piena lopkopībā, kas ietvēra attiecīgās saimniecības govju kopumu neatkarīgi no tā, vai tās izvietotas vienā vai vairākās novietnēs. Novietni veidoja ēku un izbūvju komplekss, kurā ietilpa govju kūts ar mehanizētās slaukšanas un dzirdināšanas sistēmu, teļu kūts, barības noliktavas, mēslu krātuves u.c. palīgbūves. Pēc 1965. gada valsts standartiem LPSR apstākļos par minimāli optimālāko ietilpību vienā kūtī uzskatīja Zemgales un Kurzemes saimniecībās vidēji 200 govis, bet Vidzemē un Latvgalē - 150-200 govis, plānojot turpmākajās desmitgadēs darbu optimizēt un mehanizēt tā, lai vienā kūtī būtu koncentrētas 300-400 govis. 1964. gada sākumā šie standarti vēl nebija sasniegti, mūsdienu Latvijas teritorijā t.s. kolektīvajās saimniecībās bija 1549 kūtis, katrā vidēji 83 govis, bet padomju saimniecībās - 654 kūtis, katrā vidēji 94 govis. Bez tam plaši tika izmantotas bijušo induviduālo saimniecību kūtis, kuru ietilpība bija daudz mazāka, bet kurās bija izvietotas 35% sovhozu un 60% kolhozu govis. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 1. jūlijs, plkst. 05.31
Ferma - t.s. sociālistiskās nometnes valstis XX gs. lopkopības objekts kolhozos vai sovhozos, ēku komplekss saimniecības teritorijā, dzīvnieku izmitināšanai, lopbarības sagatavošanai un glabāšanai, kūtsmēslu uzkrāšanai. Kompleksā ietilpa arī piebraucamie ceļi, lopu ganības, tehnika u.tml. Domāts liellopu, t.sk. piena vai gaļas, arī cūku, t.sk. sivēnmāšu vai barokļu, putnu vai aitu turēšanai un izmantošanai (piemēram, govju mehanizētai slaukšanai) vai audzēšanai vairumā.
Govju ferma bija "ražošanas pamatvienība kolhozu un padomju saimniecību (sovhozu) piena lopkopībā, kas ietvēra attiecīgās saimniecības govju kopumu neatkarīgi no tā, vai tās izvietotas vienā vai vairākās novietnēs. Novietni veidoja ēku un izbūvju komplekss, kurā ietilpa govju kūts ar mehanizētās slaukšanas un dzirdināšanas sistēmu, teļu kūts, barības noliktavas, mēslu krātuves u.c. palīgbūves. Pēc 1965. gada valsts standartiem LPSR apstākļos par minimāli optimālāko ietilpību vienā kūtī uzskatīja Zemgales un Kurzemes saimniecībās vidēji 200 govis, bet Vidzemē un Latvgalē - 150-200 govis, plānojot turpmākajās desmitgadēs darbu optimizēt un mehanizēt tā, lai vienā kūtī būtu koncentrētas 300-400 govis. 1964. gada sākumā šie standarti vēl nebija sasniegti, mūsdienu Latvijas teritorijā t.s. kolektīvajās saimniecībās bija 1549 kūtis, katrā vidēji 83 govis, bet padomju saimniecībās - 654 kūtis, katrā vidēji 94 govis. Bez tam plaši tika izmantotas bijušo induviduālo saimniecību kūtis, kuru ietilpība bija daudz mazāka, bet kurās bija izvietotas 35% sovhozu un 60% kolhozu govis.
Literatūra par šo tēmu
- Lauksaimniecības enciklopēdija. II sēj. - Liesma: Rīga, 1966., 86., 178. lpp.
