Atšķirības starp "Šumera" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Sumer_map.jpg|right|thumb|200px|Mezopotāmija - Šumera un Akada]] | [[Attēls:Sumer_map.jpg|right|thumb|200px|Mezopotāmija - Šumera un Akada]] | ||
| − | '''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus Dienvidmezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Te izveidojās rakstība, centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Ap XXIV gs.p.m.ē. | + | '''Šumera''' (angl. ''Sumer'', vāc. un fr. ''Sumer'', kr. ''Шумер'') - vēsturisks apvidus Dienvidmezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, [[šumeri|šumeru]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Te izveidojās rakstība, centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un [[verdzība]]. Ap XXIV gs.p.m.ē. Šumeru iekaroja [[Akadas valsts|Akadas]] [[valdnieks]] Sargons. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 19. novembris, plkst. 08.40
Šumera (angl. Sumer, vāc. un fr. Sumer, kr. Шумер) - vēsturisks apvidus Dienvidmezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā, šumeru pilsētvalstu konglomerāts, viens no senākajiem civilizācijas rašanās punktiem. Pirmās šumeru civilizācijas pilsētvalstis izveidojās laikā no XXVII līdz XXII gs.p.m.ē. Te izveidojās rakstība, centralizēta valsts pārvaldes sistēma, lielā līmenī saaugusi ar reliģisko kultu, skaitīšanas sistēma, metālapstrāde, irigācija, sabiedrības noslāņošanās un verdzība. Ap XXIV gs.p.m.ē. Šumeru iekaroja Akadas valdnieks Sargons.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
- Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9
- Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
- Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
- Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
- Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
- Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.
Resursi internetā par šo tēmu
- The History Files Ancient Mesopotamia
- Ancient Sumer History
- Sumerian Language Page by John A. Halloran
- The Electronic Text Corpus of Sumerian Literature. - Faculty of Oriental Studies, University of Oxford
- The Pennsylvania Sumerian Dictionary. - Babylonian Section of the University of Pennsylvania Museum of Anthropology and Archaeology
- The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science
- Duncan J. Melville. Sumerian metrological numeration systems
- La Mésopotamie - Sumer, aspects religieux
- Jean-Louis Huot. Les Sumériens, des cités-États au royaume d'Ur
