Atšķirības starp "Keizerlingi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
[[Attēls:Keyserlingk_Graf_Wappen_1777.png|right|thumb|300px|grāfi no 1777.]]
 
[[Attēls:Keyserlingk_Graf_Wappen_1777.png|right|thumb|300px|grāfi no 1777.]]
  
fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] (1759.1763.), Ligutes, Vecoktes un Jaunoktes muižu īpašnieks [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.) no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.
+
fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.) no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.
  
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes u.sc. [[muiža]]s.
+
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados [[Keizerlings Otto fon|Otto fon Keizerlings]] (''Otto von Keyserlingk'', 1747.-1809.); brīvkungs [[Keizerlings Peters Ludvigs fon|Peters Ludvigs fon Keizerlings]] (''Peter Ludwig von Keyserlingk'', 1749.-1809.)
 +
 
 +
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes u.sc. [[muiža]]s.
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. janvāris, plkst. 15.04

baroni
grāfi no 1741.
grāfi no 1777.

fon Keizerlingi (vc. von Keyserling, Keyserlingk, pl. Kajzerling, kr. фон Кейзерлинг) - vācu izcelsmes (Vestfālene) baltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā barons Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713.-1793.) no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.

Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados Otto fon Keizerlings (Otto von Keyserlingk, 1747.-1809.); brīvkungs Peters Ludvigs fon Keizerlings (Peter Ludwig von Keyserlingk, 1749.-1809.)

Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes u.sc. muižas.