Atšķirības starp "Klebeki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Klebeck_Wappen.png|right|thumb|300px|baroni]] | [[Attēls:Klebeck_Wappen.png|right|thumb|300px|baroni]] | ||
| − | Baroni fon '''Klebeki''' (vc. ''von und Baron Klebeck'', kr. ''бароны фон Клебек'') - [[bruņniecība]]s dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] guberņā. | + | Baroni fon '''Klebeki''' (vc. ''von und Baron Klebeck'', kr. ''бароны фон Клебек'') - [[bruņniecība]]s dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] guberņā. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā ierakstīts arī otrs dzimtas atzars, kas barona titulu saņēmuši bija 1779. gadā). Latvijas zemes vēsturē viszināmākais ir Ernsts Gideons barons Klebeks, kurš saviem zemniekiem, lai iespītētu toreizējam ģenerālgubernatoram marķīzam Pauluči, devis itāliskus uzvārdus (''Bulotti, Barlotti, Deijus, Portini, Sormoni (Sermoni), Finarti, Dekant, Torjani, Schwaggini, Anschulini, Sarrnant', etc.). |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Praulienas (''Praulen'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Praulienas (''Praulen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. janvāris, plkst. 14.32
Baroni fon Klebeki (vc. von und Baron Klebeck, kr. бароны фон Клебек) - bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā ierakstīts arī otrs dzimtas atzars, kas barona titulu saņēmuši bija 1779. gadā). Latvijas zemes vēsturē viszināmākais ir Ernsts Gideons barons Klebeks, kurš saviem zemniekiem, lai iespītētu toreizējam ģenerālgubernatoram marķīzam Pauluči, devis itāliskus uzvārdus (Bulotti, Barlotti, Deijus, Portini, Sormoni (Sermoni), Finarti, Dekant, Torjani, Schwaggini, Anschulini, Sarrnant', etc.).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Praulienas (Praulen) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Upelnieks Kr. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. // Tieslietu ministrijas vēstnesis. 1936. g., Nr. 2., 270. lpp.
