Atšķirības starp "Knabenavi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Knabenau_Baron_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Knabenau_Baron_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Knabenavi''' (vc. ''Baron Knabenau'', kr. ''бароны Кнабенау'') - Silēzijas (''Herzogtum Liegnitz'') izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Silēzijā un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemes atzars izveidojās XVI gs., kad Frīdrihs fon Knabenavs (''Friedrich(?) von Knabenau'') kļuva par Kurzemes bīskapa vasali, saņemot lēni Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobieskis piešķīra Knabenaviem [[Barons|barona]] titulu, 1853. gadā tiesības uz titulu apstiprināja arī [[Krievijas impērijas Senāts]]. 1841.gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: kavalērijas pulkvedis, Carskoje selo liceja jāšanas pasniedzējs Johans barons Knabenavs (''фон Кнабенау Иван Федорович (Иоганн Фридрихович)'', ?-1845) hercogienes Dorotejas galma dāma, J.V. Gētes (''Johann Wolfgang von Goethe'') mūža mīla un mūza Doroteja fon Knabenava (''Anna Dorothea Elisabeth von Knabenau'', pēc laulībām fon Renne, otrajās laulībās Šasepū (''Chassepot'') grāfiene, 1779-1848). | + | baroni fon '''Knabenavi''' (vc. ''Baron Knabenau'', kr. ''бароны Кнабенау'') - Silēzijas (''Herzogtum Liegnitz'') izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Silēzijā un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kurzemes atzars izveidojās XVI gs., kad Frīdrihs fon Knabenavs (''Friedrich(?) von Knabenau'') kļuva par Kurzemes bīskapa vasali, saņemot lēni Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobieskis piešķīra Knabenaviem [[Barons|barona]] titulu, 1853. gadā tiesības uz titulu apstiprināja arī [[Krievijas impērijas Senāts]]. 1841.gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: kavalērijas pulkvedis, Carskoje selo liceja jāšanas pasniedzējs Johans barons Knabenavs (''фон Кнабенау Иван Федорович (Иоганн Фридрихович)'', ?-1845) [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|hercogienes Dorotejas]] galma dāma, J.V. Gētes (''Johann Wolfgang von Goethe'') mūža mīla un mūza Doroteja fon Knabenava (''Anna Dorothea Elisabeth von Knabenau'', pēc laulībām fon Renne, otrajās laulībās Šasepū (''Chassepot'') grāfiene, 1779-1848). |
==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. janvāris, plkst. 15.13
baroni fon Knabenavi (vc. Baron Knabenau, kr. бароны Кнабенау) - Silēzijas (Herzogtum Liegnitz) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Silēzijā un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kurzemes atzars izveidojās XVI gs., kad Frīdrihs fon Knabenavs (Friedrich(?) von Knabenau) kļuva par Kurzemes bīskapa vasali, saņemot lēni Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobieskis piešķīra Knabenaviem barona titulu, 1853. gadā tiesības uz titulu apstiprināja arī Krievijas impērijas Senāts. 1841.gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: kavalērijas pulkvedis, Carskoje selo liceja jāšanas pasniedzējs Johans barons Knabenavs (фон Кнабенау Иван Федорович (Иоганн Фридрихович), ?-1845) hercogienes Dorotejas galma dāma, J.V. Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) mūža mīla un mūza Doroteja fon Knabenava (Anna Dorothea Elisabeth von Knabenau, pēc laulībām fon Renne, otrajās laulībās Šasepū (Chassepot) grāfiene, 1779-1848).
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Личное дело студента Ролофса Александра о наследовании титула - ЦГИА. ф.184.оп.3.дело 2970
