Atšķirības starp "Kēleri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Koehler_Wappen.png|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Koehler_Wappen.png|thumb|200px|fon Kēleri]]
 
fon '''Kēleri''' (vc. ''von Köhler, Koehler'', kr. ''фон Келер'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. 1752. gadā [[Barons|baroni]] Kēleri no Nīnsas (''Köhler a. d. H. Niens'') ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Hanss Kēlers (''Hans Köhler''), kurš 1569. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. 1719. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. Ar Latvijas vēsturi saistīts Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pulkvedis Klāss Kēlers (''Claës Köhler''), Rīgas komandants.
 
fon '''Kēleri''' (vc. ''von Köhler, Koehler'', kr. ''фон Келер'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. 1752. gadā [[Barons|baroni]] Kēleri no Nīnsas (''Köhler a. d. H. Niens'') ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Hanss Kēlers (''Hans Köhler''), kurš 1569. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. 1719. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. Ar Latvijas vēsturi saistīts Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pulkvedis Klāss Kēlers (''Claës Köhler''), Rīgas komandants.
 
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 28. janvāris, plkst. 16.37

fon Kēleri

fon Kēleri (vc. von Köhler, Koehler, kr. фон Келер) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Igaunijas guberņā. 1752. gadā baroni Kēleri no Nīnsas (Köhler a. d. H. Niens) ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Hanss Kēlers (Hans Köhler), kurš 1569. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. 1719. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. Ar Latvijas vēsturi saistīts Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pulkvedis Klāss Kēlers (Claës Köhler), Rīgas komandants.