Atšķirības starp "Lēvenšterni" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas bruņniecības hauptmanis (''Ritterschaftshauptmann'') Hermanis fon Lēvenšterns (''Hermann Ludwig von Löwenstern'', 1748-1815); Vidzemes landrāts (1802-1806) Karls fon Lēvenšterns (''Carl Otto von Löwenstern'', 1755-1833); Krievijas armijas ģenerālmajors Voldemārs fon Lēvenšterns (''Woldemar Hermann von Löwenstern'', 1776-1858); Krievijas impērijas diplomāts, Igaunijas vicegubernators Heinrihs fon Levenšterns (''Heinrich Carl Ludwig von Löwenstern'', 1783-1843). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas bruņniecības hauptmanis (''Ritterschaftshauptmann'') Hermanis fon Lēvenšterns (''Hermann Ludwig von Löwenstern'', 1748-1815); Vidzemes landrāts (1802-1806) Karls fon Lēvenšterns (''Carl Otto von Löwenstern'', 1755-1833); Krievijas armijas ģenerālmajors Voldemārs fon Lēvenšterns (''Woldemar Hermann von Löwenstern'', 1776-1858); Krievijas impērijas diplomāts, Igaunijas vicegubernators Heinrihs fon Levenšterns (''Heinrich Carl Ludwig von Löwenstern'', 1783-1843). | ||
| − | + | Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kokneses (''Kokenhusen''), Radalkas (''Glauenhof''), Šiliņu (''Schillingshof''), Zalabu (''Selubben''), Valmiermuiža (''Wolmarshof''), Kauguru (''Kaugershof''), Brantu (''Horstenhof'), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Ruskulovas (''Ruskulowo'') u.c. [[muiža]]s. 1920. gadu [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] laikā Lēvenšterniem tika atņemti praktiski visi īpašumi un dzimtas pārstāvji pameta Latviju, emigrējot. | |
| − | |||
| − | Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kokneses (''Kokenhusen''), Radalkas (''Glauenhof''), Šiliņu (''Schillingshof''), Zalabu (''Selubben''), Valmiermuiža (''Wolmarshof''), Kauguru (''Kaugershof''), Brantu (''Horstenhof'), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Ruskulovas (''Ruskulowo'') u.c. [[muiža]]s | ||
==== LIteratūra par šo tēmu ==== | ==== LIteratūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. maijs, plkst. 07.16
fon Lēvenšterni (von Loewenstern, Löwenstern, kr. фон Левенштерн) – vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (Rigemann, Rimann, Rynmann, avotos parādās 1380. gados). Rīgas rātskungs Heinrihs Rīgemans (Heinrich Rigemannn, (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (Christopher von Rigemann, ?-1658) un Dītrihs (Dietrich von Rigemann, 1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (Leijonstierna, Loewenstern), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. Dītriha pēcnācēji veidoja dzimtas Baltijas atzaru. Viena no tā līnijām 1720. gadā kļuva par baroniem. 1827. gadā barona titulu ieguva arī Dānijas atzars. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas bruņniecības hauptmanis (Ritterschaftshauptmann) Hermanis fon Lēvenšterns (Hermann Ludwig von Löwenstern, 1748-1815); Vidzemes landrāts (1802-1806) Karls fon Lēvenšterns (Carl Otto von Löwenstern, 1755-1833); Krievijas armijas ģenerālmajors Voldemārs fon Lēvenšterns (Woldemar Hermann von Löwenstern, 1776-1858); Krievijas impērijas diplomāts, Igaunijas vicegubernators Heinrihs fon Levenšterns (Heinrich Carl Ludwig von Löwenstern, 1783-1843).
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kokneses (Kokenhusen), Radalkas (Glauenhof), Šiliņu (Schillingshof), Zalabu (Selubben), Valmiermuiža (Wolmarshof), Kauguru (Kaugershof), Brantu (Horstenhof'), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Ruskulovas (Ruskulowo) u.c. muižas. 1920. gadu agrārreformas laikā Lēvenšterniem tika atņemti praktiski visi īpašumi un dzimtas pārstāvji pameta Latviju, emigrējot.
LIteratūra par šo tēmu
- Eduard Baron von Löwenstern. Mit Graf Pahlens Reiterei gegen Napoleon: Denkwürdigkeiten des russischen Generals Eduard von Löwenstern, 1790–1837. - Mittler: Berlin, 1909
