Atšķirības starp "Kagans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Kagans''', '''hagans''' jeb '''kaans''' (mong. ''ᠬᠠᠭᠠᠨ, kagan, kaan'', tjurku ''ḫāǧān, kagan, hagan'', ''hakan'', sentjurku ''kaɣan''; an. ''Khagan or Qagan'', vc. ''Großkhan'', kr. ''каган, каганъ, каан'') – literatūrā pieņemts, ka tas ir statusā visaugstākā [[Monarhs|valdnieka]] apzīmējums stepes [[nomadi|nomadu]] tautās ([[tjurki]], [[mongoļi]], [[avāri]], [[hazāri]], [[kipčaki]], [[pečeņegi]] u.c.) kā arī austrumslāviem agrajos viduslaikos.  
+
'''Kagans'''jeb '''hagans''' (tj. ''qaghan''; s-mng. ᠬᠠᠭᠠᠨ - ''qaγan'', mng. ''хаан'', ķīn. ''可汗 - kèhán'', an. ''khagan, qagan'', vc. ''Großkhan'', kr. ''каган, каганъ, каан'') – valdnieku valdnieks, Eirāzijas stepes nomadu cilšu monarha tituls. Pēc statusa analogs eiropiešu titulam "imperators".  
  
−
Pirmo reizi tituls sastopams ķīniešu avotos III gs., sjaņbu (''xianbei'') cilšu aprakstā (mūsdienu Ziemeļķīna un Iekšējā Mongolija). IV gs. sākumā to pārņēma žuaņžuaņu valstī, bet V gs. titulu sāk lietot tjurku ciltīs. Pēc tam, kad 744. gadā bija sagrāvuši tukjue valsti, titulu ''tengri khakan'' ("debesu kagans") pieņēma uiguru valdnieki, un lietoja arī tjurku izcelsmes ķīniešu [[Imperators|imperatori]] (''tien kho-han''). Līdz XII gs. ''kagan'' bija augstākais tituls tukjue, uiguriem, mongoļiem un mandžuriem. T.i. tituls ''kagans'' pastāvēja vienā laikā ar titulu ''[[hans]]'', kas ļāvis ''kagans'' interpretēt kā "hanu hans". Rietumu avotos tituls tiek pirmo reizi pieminēts VI gs.,<ref>Armēņu hronists Horenas Mozus gan lieto apzīmējumu "lielais hakans" (''vezourk khakan''), rakstot par laiku ap 230. gadu, taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka te viņš kļūdījies, attiecinot sava laika jēdzienu uz laiku, kad tas nevarēja tikt lietots.</ref> kad huņņu valdnieku [[Tūras Gregors]] dēvē par ''chaganus''; [[Austrumromas impērija|Bizantijā]] kā ''cagano'' vai ''cagan'' dēvēti avāru valdnieki; 598. gadā tjurku valdnieks vēstulē Maurīcijam Tibērijam titulējas kā ''chagan''. Arī arābu un persiešu autori tjurku un tatāru valdniekus konsekventi dēvē par ''hakan'', bet Firdousi tā dēvē pat ķīniešu imperatoru. Tāpat ''hagan'' bija hazāru valdnieku tituls un X-XI gs ''kagans'' bija [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] valdnieku tituls<ref>[[Metropolīts|metropolīta]] Ilariona XI gs. 30.-40. gados hronikā "Stāsts par Likumu un Svētību" (''Словo о Законе и Благодати'') ''kagans'' ir kņaza Vladimira tituls: "похвала кагану нашему Влодимеру, от негоже крещени быхом"; "Похвалим же и мы... великааго кагана нашеа земли, Володимера, вънука старааго Игоря, сына же славнааго Святослава"; "сий славный от славныих рожься... каган наш Влодимер". - Молдован А.М. «Слово о законе и благодати» Илариона. - Киев, 1984. С. 78, 91, 92</ref><ref>[http://www.history.org.ua/JournALL/ruthenica/5/1.pdf Garipzanov Ildar. The Annals of St. Bertin (839) and Chacanus of the Rhos.]</ref> (ne tikai Vladimira Svētā, bet arī kņazu Jaroslava un Svjatoslava tituls).<ref>Молдован А.М. «Слово о законе и благодати» Илариона. - Киев, 1984. С. 99</ref><ref>S.Visockis ([http://feb-web.ru/feb/slovenc/es/es1/es1-2621.htm Высоцкий Сергей Александрович]) apraksta grafiti "Спаси Господи кагана нашего", kas attiecas uz Svjatoslavu Jaroslava dēlu, valdījušu Kijevā 1073.-1076. gados.</ref> [[Teiksma par Igora kauju|Teiksmā par Igora kauju]] par ''kaganu'' dēvēts [[Tmutorokaņa]]s [[kņazs]] [[Oļegs Svjatoslava dēls, Tmutorokaņas kagans|Oļegs]]. Vēlāk eiropiešu avotos šis tituls lietots, runājot par mongoļu [[Hans|haniem]].
+
Etimoloģiski cēlies no tjurku ''qaghan'', taču, analizējot šī titula etimoloģiju, virkne pētnieku – Ramsteds (''Gustaf John Ramstedt''), Fasmers (''Max Julius Friedrich Vasmer''), Baskakovs (''Николай Александрович Баскаков'') u.c., – domā, ka tas nāk no ķīniešu "ke" (dižs) + "kuan" (valdnieks). Kanādiešu vēsturnieks Puliblenks (''Edwin G. Pulleyblank''), norāda, ka sākotnēji sentjurku sabiedrībās "kagans" attiecināja nevis tikai uz augstāko vadoni, bet uz vadoni kā tādu: lietoja arī augstākās aristokrātijas apzīmēšanai - "mazie kagani", - līdzīgi kā angļu lord. Kā piemērus min gan izcilu militāro vadoņu, t.s. "vilku" (tj. böri), dēvēšanu par kaganiem (''böri-qaghan''), kā arī to, ka cilšu vadoņi dēvēti par ''i-kagan'', t.i. "nama" (cilts) kaganiem utt.  
  
−
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
+
Pirmo reizi tituls parādās V gs. senķīniešu avotos: 402. gadā žuaņžuaņu impērijas izveidotājs Šeluņs atsacījies no tradicionālā titula "šaņujs" par labu jaunam titulam "kagans". Visai ātri to pārņēma [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganātā]] (kā ''tengri qaghan'') un Sasanīdu impērijā. VI gs. Tūras Gregors par ''chaganus'' titulē huņņu valdnieku, bet VII gs. tas parādās bizantiešu avotos kā avāru vadoņu tituls (''χάγανος'' un ''χάγαν''), savukārt armēņu hronists Horenas Mozus lieto apzīmējumu "lielais hakans" (''vezourk khakân''). "Kagans" bija monarha tituls Hazāru kaganātā un tā ietekmes sfērā esošajās zemēs (šādi dēvējās arī Kijevas kņazi Vladimirs Svētais un Jaroslavs Gudrais, kā arī Tmutarakaņas kņazs Oļegs). Osmaņu sultāns Murads III 1575. gadā titulējās kā "abu jūru kagans", arī Indijas lielie mogoli titulējās kā "visugaišie hani, augstākie hagani" utt.
  
−
{{atsauces}}
+
Jāpiebilst, ka titulu "kagans" ļoti grūti nošķirt no mongoļu titula "[[hans]]" – lielākā daļa vēstures avotu abus šos titulus nediferencē, un lielāko tiesu izmanto tos kā sinonīmus, t.i. viena titula divas dažādas izrunas. Tā kirgīzu valdnieku Barsu avoti dēvē gan par hanu, gan kaganu, Ķīnas Dzjiņ monarhu dēvē gan par imperatoru, gan par hanu, un arī pirmie senmongoļu valdnieki - [[Čingishans]] un tā dēli bija hani, bet par kaganu, pēc Peljo (''Paul Pelliot'') domām, sāk dēvēties tikai Hubilajs (te gan domas dalās, piemēram, Fjodorovs (''Г.А. Федоров-Давыдов'') uzskata, ka pirmais, kas lietoja formu "kagans" jeb "kaans" bijis Ugedejs). "Hans ir valdnieks, bet kagans ir valdnieku valdnieks, līdzīgi kā persiešiem ir [[šahanšahs]]", – definīcija, kas iegājusies no viduslaiku musulmaņu avotiem, un pieņemta vēstures literatūrā.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2015. gada 3. novembris, plkst. 05.58

Kagansjeb hagans (tj. qaghan; s-mng. ᠬᠠᠭᠠᠨ - qaγan, mng. хаан, ķīn. 可汗 - kèhán, an. khagan, qagan, vc. Großkhan, kr. каган, каганъ, каан) – valdnieku valdnieks, Eirāzijas stepes nomadu cilšu monarha tituls. Pēc statusa analogs eiropiešu titulam "imperators".

Etimoloģiski cēlies no tjurku qaghan, taču, analizējot šī titula etimoloģiju, virkne pētnieku – Ramsteds (Gustaf John Ramstedt), Fasmers (Max Julius Friedrich Vasmer), Baskakovs (Николай Александрович Баскаков) u.c., – domā, ka tas nāk no ķīniešu "ke" (dižs) + "kuan" (valdnieks). Kanādiešu vēsturnieks Puliblenks (Edwin G. Pulleyblank), norāda, ka sākotnēji sentjurku sabiedrībās "kagans" attiecināja nevis tikai uz augstāko vadoni, bet uz vadoni kā tādu: lietoja arī augstākās aristokrātijas apzīmēšanai - "mazie kagani", - līdzīgi kā angļu lord. Kā piemērus min gan izcilu militāro vadoņu, t.s. "vilku" (tj. böri), dēvēšanu par kaganiem (böri-qaghan), kā arī to, ka cilšu vadoņi dēvēti par i-kagan, t.i. "nama" (cilts) kaganiem utt.

Pirmo reizi tituls parādās V gs. senķīniešu avotos: 402. gadā žuaņžuaņu impērijas izveidotājs Šeluņs atsacījies no tradicionālā titula "šaņujs" par labu jaunam titulam "kagans". Visai ātri to pārņēma Tjurku kaganātā (kā tengri qaghan) un Sasanīdu impērijā. VI gs. Tūras Gregors par chaganus titulē huņņu valdnieku, bet VII gs. tas parādās bizantiešu avotos kā avāru vadoņu tituls (χάγανος un χάγαν), savukārt armēņu hronists Horenas Mozus lieto apzīmējumu "lielais hakans" (vezourk khakân). "Kagans" bija monarha tituls Hazāru kaganātā un tā ietekmes sfērā esošajās zemēs (šādi dēvējās arī Kijevas kņazi Vladimirs Svētais un Jaroslavs Gudrais, kā arī Tmutarakaņas kņazs Oļegs). Osmaņu sultāns Murads III 1575. gadā titulējās kā "abu jūru kagans", arī Indijas lielie mogoli titulējās kā "visugaišie hani, augstākie hagani" utt.

Jāpiebilst, ka titulu "kagans" ļoti grūti nošķirt no mongoļu titula "hans" – lielākā daļa vēstures avotu abus šos titulus nediferencē, un lielāko tiesu izmanto tos kā sinonīmus, t.i. viena titula divas dažādas izrunas. Tā kirgīzu valdnieku Barsu avoti dēvē gan par hanu, gan kaganu, Ķīnas Dzjiņ monarhu dēvē gan par imperatoru, gan par hanu, un arī pirmie senmongoļu valdnieki - Čingishans un tā dēli bija hani, bet par kaganu, pēc Peljo (Paul Pelliot) domām, sāk dēvēties tikai Hubilajs (te gan domas dalās, piemēram, Fjodorovs (Г.А. Федоров-Давыдов) uzskata, ka pirmais, kas lietoja formu "kagans" jeb "kaans" bijis Ugedejs). "Hans ir valdnieks, bet kagans ir valdnieku valdnieks, līdzīgi kā persiešiem ir šahanšahs", – definīcija, kas iegājusies no viduslaiku musulmaņu avotiem, un pieņemta vēstures literatūrā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
  • Мелиоранский П. Турецкие элементы в языке «Слова о полку Игореве» // ИОРЯС. 1902. Т. 7, кн. 2. С. 289-290
  • Малов С.Е. Тюркизмы в языке «Слова о полку Игореве» // ИОЛЯ. 1946. Т. 5, вып. 2. С. 137
  • Соловьев А.В. Восемь заметок к «Слову о полку Игореве» // ТОДРЛ. 1964. Т. 20. С. 377-378
  • Гаген-Торн Н.И. О филологическом и историческом анализе «Слова о полку Игореве» // Сов. археология. 1970. № 3. С. 287
  • Новосельцев А.П. К вопросу об одном из древнейших титулов русского князя // История СССР. 1982. № 4. С. 150-159
  • Высоцкий С.А. Киевские граффити и «Слово о полку Игореве» // Слово. - Санкт-Петербург, 1985. С. 208-209
  • Захаров В.А. Тмутаракань и «Слово о полку Игореве» // Слово. , Санкт-Петербург, 1988. С. 213-214.
  • Бертагаев Т.А. О терминах кан – хан – каган в монгольских языках. // Проблемы алтаистики и монголоведения. - Элиста, 1973. - С. 43–47.
  • Бертагаев Т.А. Об этимологии хaн~хаган, хатун и об их отношении к хaт. // Тюркологические исследования. - Москва, 1976
  • Скрынникова Т. Д. Потестарно-политическая культура монголов XI-XIII вв. // Средневековая культура монгольских народов. Сб. науч. трудов. Новосибирск, 1992. С. 58-59.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kagans&oldid=58338"