Atšķirības starp "Drahenfelsi" versijām
m (Drahenfelzi pārdēvēju par Drahenfelsi, izmantojot pāradresāciju) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Drachenfels_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Drachenfels_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon ''' | + | baroni fon '''Drahenfelsi''' (''von Drachenfels'') - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles [[pilskungs]], bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā [[Bruņniecības sols|bruņniecības sola]] tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] saņēma [[Lēnis|lēnī]] Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (''Sturhof''), Ausatu (''Autzenbach''), [[Lielplatone]]s (1803-1829) u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (''Sturhof''), Ausatu (''Autzenbach''), [[Lielplatone]]s (1803-1829) u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 27. oktobris, plkst. 19.24
baroni fon Drahenfelsi (von Drachenfels) - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles pilskungs, bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā bruņniecības sola tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no hercoga Frīdriha saņēma lēnī Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Stūru (Sturhof), Ausatu (Autzenbach), Lielplatones (1803-1829) u.c. muižas.
